Ja depresija neatkāpjas 0
1. Viena antidepresanta vietā izmantot vairāku medikamentu kombināciju. Dažkārt labākai iedarbībai antidepresantus kombinē ar garastāvokļa stabilizētājiem, piemēram, pretepilepsijas līdzekļiem, jaunākās paaudzes antipsihotiskiem medikamentiem.
2. Atlabt dienas stacionārā. Te nepieciešamības gadījumā ārstēšanā iesaistās dažādi speciālisti – ne tikai psihiatrs un psihiatrijas māsa, bet arī klīniskais psihologs, mākslas un mūzikas terapeits, fizioterapeits, ergoterapeits. Tas ir labs veids, kā padarīt ārstēšanu efektīvāku.
3. Ārstēties slimnīcā. Stacionārā strādā speciāli apmācītas medicīnas māsas un ir iespēja katru dienu satikt ārstu. Pastāvot augstam pašnāvības riskam, jāatrodas slēgta tipa nodaļā.
Labāk antidepresanti nekā depresija
Ja nepieciešams, antidepresantus var lietot visu mūžu. Ir pierādīts, ka depresija ir neirotoksiska saslimšana, kas izraisa neironu atmiršanu. Ilgstoši trauksmainiem un depresīviem cilvēkiem notiek būtiskas pārmaiņas smadzeņu struktūrā, vieglāk ķeras klāt dažādas somatiskas slimības un viņi ātrāk noveco.
Apgalvojumi, ka antidepresanti izraisa pārmaiņas smadzeņu struktūrās, nav patiesi. Neārstēta depresija nodara lielāku postu nekā ilglaicīga medikamentu lietošana.
“Reizēm jāizšķiras, ko darīt – vai pieļaut, ka slimnieks izdara pašnāvību, vai tomēr viņu ārstēt, pieļaujot, ka antidepresanti varētu izraisīt blaknes, kas jaunākās paaudzes līdzekļiem tomēr nav bieži. Manuprāt, pacientam jādod iespēja izveseļoties. Arī Ārstniecības likums nosaka, ka slimnieks pēc pašnāvības mēģinājuma jāārstē piespiedu kārtā,” uzsver Elmārs Tērauds.
