Depresijas dažādās sejas 0
Viens no sezonālās jeb rudens depresijas riska faktoriem ir nepietiekama hormona melatonīna apmaiņa organismā gaismas trūkuma dēļ. Tā galvenokārt izplatīta valstīs, kur rudeņos un ziemās ir garas naktis.
Labs ierocis pret šo depresijas veidu ir gaismas terapija. Nepieciešamais gaismas spilgtums ir 2000–10 000 luksu (LUX). Šim nolūkam der fluorescentās spuldzes (bez UV spektra) un gaismas emisijas diodes (LED).
Gaismas terapija regulē melatonīnu ietekmējošos centrus, pēc tam pakārtoti iespaidojot serotonīna vielmaiņu. Šādi iespējams ārstēties ne tikai medicīnas centros, bet arī mājas apstākļos, uzturoties spilgtajā gaismā ik dienu no 40 minūtēm līdz pāris stundām.
Kā liecina atsevišķi pētījumi, ar gaismas terapiju var izārstēt pat smagu depresiju, taču dakteris Tērauds uzskata, ka tā jākombinē ar antidepresantiem, jo gaismas trūkums nav vienīgais faktors, kas ietekmē neiromediatorus.
Ja cilvēks ir pesimistiski noskaņots un viņam ir slikts psiholoģiskās adaptācijas mehānisms, depresija var rasties kā reakcija uz nepatīkamu situāciju, piemēram, ja piemeklējusi onkoloģiska vai smaga iekšķīga slimība, piedzīvota laulības šķiršana vai zaudēts darbs. Tad galvenā ir psihoterapija un tuvinieku atbalsts. Šajā gadījumā ir vieglāk novērst slimību. Iespējams, problēmai atrisinoties, depresija mazināsies vai pāries.
Nepatīkama un grūti ārstējama ir depresiju grupa, ko pavada neiroloģiskas slimības, piemēram, Pārkinsona slimība vai izkaisītā skleroze, kā arī onkoloģiskas vai smagas iekšķīgas kaites. Tad ārstēšanai jābūt piesardzīgākai, jo paralēli tiek lietoti citi medikamenti un jāņem vērā iespējamie zāļu mijiedarbības riski.
