Antidepresanti nelīdz? 0
Pastāv uzskats, ka antidepresanti ir efektīvi vidēji 60–70% gadījumu. Neviens ārsts nevar garantēt, ka noteikts medikaments konkrētajam pacientam palīdzēs.
Zāļu izrakstīšanu var uzticēt arī ģimenes ārstam, taču, ja tās trīs nedēļu laikā nav iedarbojušās, jāvēršas pie psihiatra, jo speciālisti šo medikamentu klāstu pārzina labāk.
“Reizēm pacients ierodas pie manis ar garu sarakstu un stāsta, ka viņam antidepresanti nav palīdzējuši, taču, izrādās, neviens no tiem nav lietots regulāri,” stāsta Elmārs Tērauds.
Par antidepresantu efektivitāti var spriest ne ātrāk kā pēc 3–4 nedēļām. Ārsts jāapmeklē vismaz reizi divās nedēļās, lai izvērtētu zāļu iedarbību un pašnāvības risku, kā arī iespējamās blakusparādības. Ja nevar citādi, jāsazinās kaut vai pa telefonu.
“Nav zināms, vai visiem depresijas pacientiem ir serotonīna vielmaiņas traucējumi smadzenēs, kas ir biežākais depresijas iemesls. Pastāv vismaz desmit hipotēžu, no kurām pierādītas ir tikai dažas. Nav zināms, kura no tām attiecas uz konkrēto pacientu,” atzīst psihiatrs. “Pagaidām vēl nevaram novērtēt serotonīna sinapšu stāvokli smadzenēs un precizēt, uz kādu neiroķīmisku procesu ar zālēm vajadzētu iedarboties. Ārstam atliek vadīties pēc pacienta sūdzībām un savas pieredzes.”
Lai notiktu normāla impulsu pārvade nervu šūnās galvas smadzenēs, serotonīnam, noradrenalīnam, dopamīnam un citiem neiromediatoriem sinapsēs starp neironiem jābūt vajadzīgajā daudzumā, un to var līdzsvarot ar dažādiem medikamentiem, galvenokārt antidepresantiem. Svarīgi zāles lietot noteiktas reizes dienā, taču, ja vienreiz aizmirsīsies iedzert tableti, tas nebūs liktenīgi.
Pēdējo 20 gadu laikā antidepresantu ražošanā gūti lieli panākumi, taču pašlaik attīstība ir palēninājusies, jo pētījumi neapstiprina jaunu izstrādņu efektivitāti. Tagad tiek meklētas vielas, kas neļautu gēniem nepareizi regulēt smadzeņu darbību.
Jauno antidepresantu galvenā priekšrocība, salīdzinot ar priekštečiem, ir lielāka drošība un mazāks blakņu risks, nevis izteikti labāks efekts.
Nereti smadzenes, lietojot antidepresantus, iemācās atkal strādāt pareizi, bet citkārt depresija tomēr mēdz atgriezties un, tāpat kā citas hroniskas veselības problēmas, apaugt ar dažādiem simptomiem. Vienam rodas koncentrēšanās grūtības, citam – miega traucējumi, vēl kādam – adaptācijas problēmas sabiedrībā. Jo lielāks depresijas stāžs, jo risinājumi sarežģītāki un lielāka slimības atkārtošanās iespēja.
Pētījumi liecina: ja serotonīna apmaiņa smadzenēs ilgstoši notikusi nepareizi, ne vienmēr iespējams sakārtot tā darbības mehānismu. Arī psihoterapija palīdz sliktāk, jo ir pazeminājies pašvērtējums, saasinājušās sociālās un materiālās problēmas. Depresīvam cilvēkam tās risināt ir daudz grūtāk nekā citiem, tāpēc apkārtējiem vajadzētu izturēties iejūtīgi un palīdzēt.
