Kāpēc “Depo” veikalos pārtikas produktu cenas ir zemākas? 39
Kāpēc “Depo” veikalos pārtikas produktu cenas ir zemākas?
“Droši vien, ka tas ir viens no mārketinga instrumentiem, pirmkārt, tur sortiments ir stipri citādāks, nekā citos pārtikas veikalos,” TV24 raidījumā “Uz līnijas” atbild Ingūna Gulbe, Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja.
“Depo” ir arī cita veida produkti, pēc kā cilvēki dodas – būvniecības preces, mēbeles, sadzīves tehnika jeb viss mājokļa iekārtošanai.
“Droši vien, ka lielākos ieņēmumus “Depo” iegūst ar pamatprodukciju un tāpēc pārtikas precēm var atļauties zemākas cenas,” viņa norāda.
Jau ziņots, ka pieprasījums pēc vietējiem augļiem un dārzeņiem šogad Latvijā ir samazinājies par vidēji 30%, aģentūru LETA informēja lauksaimnieku biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons, atsaucoties uz biedrības veikto vietējo dārzeņu, augļu un ogu audzētāju aptauju.
Aptaujājot vietējos audzētājus secināts, ka strauji samazinājies vietējās produkcijas patēriņš, kamēr lielveikalos būtiski pieaudzis importa produkcijas piedāvājums. Līdz ar to biedrība “Zemnieku saeima” secinājusi, ka Finanšu ministrijas deklarētais mērķis, palielinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, faktiski ir izgāzies.
Tostarp Trons min, ka atsevišķi audzētāji ir informējuši, ka noliktavās uzkrājies liels Latvijā audzēto tomātu un gurķu daudzums, jo lielveikalu ķēdes labprātāk izvēlas pircējiem piedāvāt importa produkciju.
Viņš arī atgādina, ka viens no Finanšu ministrijas argumentiem, palielinot PVN likmi Latvijā raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām no 5% līdz 12%, bija ierobežot importa produkcijas pieplūdumu. “Vēl tikai sezonai “ieskrienoties” ir skaidrs, ka definētais mērķis nav sevi attaisnojis un ir noticis pretējais,” uzsver Trons, piebilstot, ka šobrīd lielveikalos ir iespējams iegādāties daudz lētāku importa produkciju par cenu, kādu vietējais tirgotājs nespēj piedāvāt.
“Šobrīd zaudē visi. Pircējs, jo lielveikalos samazinājies vietējās produkcijas klāsts. Audzētājs, jo daudzi cieš lielus zaudējumus. Valsts, jo pērkot importa produkciju, valsts nodokļos tiek iemaksāts vismaz trīs reizes mazāk, nekā par tāda paša apjoma un cenas ziņā līdzvērtīgu Latvijā ražotu produkciju. Tāpēc tikai kā tuvredzīgu lēmumu varam nosaukt samazinātās 5% PVN likmes atcelšanu, jo esošā situācija ir sekas šai nespējai izkāpt ārpus “excel” tabulas rāmjiem un ieklausīties lauksaimnieku prognozēs,” uzsver Trons.
Viņš arī norāda, ka daudzi Latvijas audzētāji, neskatoties uz PVN likmes kāpumu, cenu produktiem nav palielinājuši. Tajā pašā laikā lielveikali Latvijā izmanto situāciju, liekot būtisku uzcenojumu pārtikas produktiem.
Vienlaikus SIA “Latgales dārzeņu loģistika”, kas strādā ar zīmolu “Mežvidu tomāti”, pārstāvis Edgars Romanovskis skaidro, ka pēdējo trīs gadu laikā situācija tirgū ir strauji mainījusies. Būtiski pieaugušas ražošanas izmaksu pozīcijas, īpaši enerģijas izmaksas. Neskatoties uz centieniem efektivizēt izmaksas, ir kļuvis vēl sarežģītāk konkurēt ar importēto produkciju, kurai daudzas izmaksu pozīcijas ražotājiem ir zemākas.
“Tajā pašā laikā mēs, vietējie ražotāji, šogad cenu saviem audzētiem produktiem cēluši neesam, pēdējā laikā to pat samazinājuši, lai dotu iespēju tirdzniecības tīkliem vairāk izvēlēties vietējo audzētāju produkciju. Ļoti ceram uz savu ilggadējo sadarbības partneru atsaucību un pretimnākšanu, izvēloties vietējo produktu un jau pārbaudītas vērtības,” pauž Romanovskis.
Novērots arī, ka nereti Latvijā pircējs tiek maldināts, izmantojot tieši pircēja lojalitāti vietējai pārtikai. Trons uzsver, ka, pērkot Latvijas zemenes, gurķus vai tomātus tirdzniecības vietās ne vienmēr pircējs var būt pārliecināts, ka produkts tiešām ir no Latvijas – cilvēki uzticas, ja uzrakstīts, ka gurķis audzēts Latvijā, bet pārdevējs iejauc Latvijas gurķus ar Polijas un tirgo kā vietējo.
Viņš informē, ka vēl pavasarī atsevišķos lielveikalos varēja novērot, ka tika pārdoti it kā Latvijā audzēti āboli, kamēr pie audzētājiem noliktavās āboli sen jau bija beigušies. Vienu brīdi tirgoti it kā Latvijā audzēti gurķi, taču bija aizdomas, ka tie ievesti no Krievijas.
Trons uzsver, ka līdzīga situācija ir arī ar zemenēm. Katru dienu Latvijā tiek ievestas kaimiņvalstīs audzētas zemenes, taču, ņemot vērā pieprasījumu pēc vietējām zemenēm, pircējs nevar būt pārliecināts, ka par augstāku cenu piedāvāto it kā vietējo zemeni viņš neiegādājas poļu produkciju.
“Zemnieku saeima” aicina pircējus būt vērīgiem, iegādājoties Latvijā ražotus dārzeņus, augļus un ogas un aizdomu gadījumā tirgotājam pieprasīt informāciju par produkta izcelsmi un ražotāju.
“Ja pircējam rodas aizdomas, ka viņš tiek maldināts, viņam ir tiesības uzzināt tieši kur konkrētais produkts ir audzēts. Galu galā ir iespējams sazināties ar nosaukto audzētāju, lai pārliecinātos, ka zemene, gurķis vai tomāts nāk tieši no tās audzētavas,” informē Trons.
Lai veicinātu patērētāju informētību, aprīļa beigās Saeimā tika atbalstīti grozījumi, kas paredz, ka pārtikas tirdzniecības vietās visiem produktiem būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts. To varēs izdarīt rakstveidā vai ar attiecīgās valsts karoga attēlu. Jau šobrīd šī likuma norma attiecas uz svaigiem augļiem, dārzeņiem un gaļu. Trons atzīst, ka tikai no tirgotāja godaprāta ir atkarīgs, vai informācija par uzrādīto ražotāja vai audzētāja valsti ir patiesa.
Viena no protestu prasībām, ko šogad lauksaimnieki izvirzīja valdībai, bija PVN samazinātās likmes 5% apmērā atjaunošana Latvijā raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Ja prasība netiks apmierināta, visticamāk, rudenī Latvijā protesti turpināsies, uzsver Trons.
Biedrība “Zemnieku saeima” ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības biedri ir 800 mazu un lielu saimniecību no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.
