Kāpēc dēls zog? Ko iesākt, skaidro psihoterapeite 0
“Esmu satriekta līdz sirds dziļumiem, jo atklājās, ka mans sešpadsmitgadīgais dēls zog naudu. Un viņš apzog mani, savu māti! Nekādas lielās summas mājās neglabāju, bet sava rezervīte neskārstām vajadzībām man bija nolikta. Precīzu summu nevaru pateikt, bet ap simts piecdesmit eiro bija. Naudu glabāju aploksnē starp grāmatām. Reiz, pārskaitot naudu, šķita, ka summa ir nedaudz sarukusi. Vaicāju dēlam, vai viņš nav ņēmis. Puika to noliedza.
Nesen man atkal vajadzēja paņemt naudu no aploksnes, un es ar šausmām konstatēju, ka palikuši vairs tikai divdesmit lati. Tā kā dzīvojam ar dēlu divatā, man bija pilnīgi skaidrs, kas vainīgs. Šoreiz dēls vairs neliedzās. Paskaidroja, ka nauda viņam bijusi vajadzīga dažādām izklaidēm.
Ar dēla tēvu kopā nedzīvojam, un arī uzturnaudu viņš nemaksā. Man ir daudz un grūti jāstrādā, lai varētu savilkt galus kopā. Bet mans dēls vēsi paziņo, kādām vajadzībām zadzis naudu. Tas mani tik ļoti sadusmoja, ka es uzkliedzu – vācies laukā no manām mājām, es negribu dzīvot kopā ar zagli. Jāpiebilst, ka viņš nebija ne piedzēries, ne salietojies narkotikas. Neesmu novērojusi, ka viņam būtu kādas atkarības. Dēls acumirklī izmetās ārā no dzīvokļa, un tagad jau trīs dienas nezinu, kur viņš atrodas. Sakiet, ko man darīt, lai dēls atgrieztos mājās un es atgūtu ticību viņam?”
To vaicā lasītāja Maruta. Viņai padomu sniedz psihiatre un psihoterapeite Lada Stoligvo.
– Vēstules rakstītāja patiesi nonākusi smagā situācijā. Viņa viena audzina dēlu un rūpējas par materiālo nodrošinājumu. Un tagad pēc strīda par zādzību ir izdzinusi dēlu no mājām. Dēla un mātes attiecībās radusies nopietna plaisa, bet dēla izdzīšana nav problēmas risinājums. Jāpadomā, kādēļ tā ir noticis un kā rīkoties tālāk. Kāpēc bērns ignorē uzvedības normas, varbūt nespēj kontrolēt savu rīcību? Tas var būt saistīts ar intelekta līmeni vai pat psihiskiem traucējumiem. Lai noraidītu pēdējo varbūtību, vajadzētu apmeklēt bērnu psihiatru.
Ja vaina tomēr meklējama viņa rakstura iezīmēs – impulsivitāte, nespēja pretoties savām iegribām, nevēlēšanās rēķināties ar citu vajadzībām –, tad būtu ieteicama ģimenes terapija. Ja to sāk savlaicīgi, tad negatīvās sekas iespējams novērst. Trešais iemesls var būt saistīts ar to, ka zēnam trūkst uzmanības. Tā kā māte spiesta daudz strādāt, viņam pietrūcis tuvākā cilvēka klātienes. Lai pievērstu mātes uzmanību, sagaidītu no viņas kādas emocijas, kaut vai dusmas, zēns dara aizliegtas lietas.
Aprakstītajā gadījumā vairāk sliecos domāt, ka pie vainas ir zaudētās siltās, emocionālās attiecības. Iespējams, dēls ģimenes terapeitam atklās, ar ko viņš ir neapmierināts.
Taču kāpēc Maruta turpināja glabāt naudu mājās, ja viņai jau agrāk radās aizdomas par zādzību? Kāpēc turēt vilinājumu deguna priekšā? Varbūt dēls līdz šim vēl nav sapratis, kas kuram pieder?
Varbūt māte pārkāpj viņa individuālās telpas robežas, varbūt pati rakājas pa dēla mantām?
Vēstulē nav pateikts, vai puisim tiek izsniegta kabatas nauda. Normas robežās bērnam tā ir nepieciešama, jo viņam svarīgi apzināties, ka regulāri saņems kādu naudas summu, ar ko var rēķināties. Ja dēls zadzis naudu izklaidēm, tad droši vien viņš uzsauc arī pārējiem, tādējādi mēģinot nopirkt domubiedru uzmanību. Taču jāpatur prātā arī iespēja, ka no viņa naudu kāds izspiež. Lai tiktu skaidrībā, nepieciešams sarunvedējs, kas ļautu izprast, kas īsti notiek starp Marutu un viņas dēlu.
