No kurienes rodas pieaugšana? 2
Pieaugšanas pamats ir patstāvība, neatkarība. Tās iegūšana ir divvirzienu un savstarpēji atkarīgs process. No vienas puses, bērns to ņem pats. No otras puses, vecāki to piešķir visā audzināšanas periodā ģimenē.
Šķiet, ka viss ir vienkārši – gan bērns vēlas neatkarību, gan vecāki neiebilst, ka bērns pats mācās un uztur tīrību istabā. Tad no kurienes rodas nopietnās pretrunas un konflikti starp pieaugušiem bērniem un neizbēgami novecojošiem vecākiem?
Problēma tāda, ka, lai ļautu bērniem kļūt patstāvīgiem, arī vecākiem jābūt nobriedušām personībām.
Nav iespējams dot citiem to, kā nav pašiem! Taču vecāku atdalīšanās no saviem priekštečiem ceļā bieži vien stāv ģimenes mīti un uzskati, stereotipi, smaga dzimtas pieredze un daudzi citi iemesli. Tos pamanīt palīdz ģimenes vēstures pētījumi. Kari, vajāšanas, dabas katastrofas, bads, epidēmijas – tie visi ietekmē ģimeni un piespiež vecākus aiz bailēm viņus zaudēt noturēt pie sevis pat pieaugušos bērnus.
Tomēr vecākus, kuri bērniem nav ļāvuši būt patstāvīgiem, atliek tikai pažēlot. Lai cik pārliecināti, dominējoši un pakļaujoši viņi izskatītos, viņi bieži smagi cieš skatoties, ar kādām grūtībām pašu atvase veido un notur savu ģimeni.
Bērnībā iestrēgušie
Kādi procesi un simptomi rodas ģimenē, kurā ir pieauguši bērni, bet viņi nav nobriedušas personības?
Grūtības atdalīties no vecākiem galvenokārt ietekmē bērnus pašiem savu ģimeņu veidošanā. “Pārliecināto vecpuišu” un “vecmeitu” klātbūtne ģimenē bieži vēsta par nenotikušu emocionālo atdalīšanos. Par to var liecināt arī daudzas laulības šķiršanas, atteikšanās no bērnu dzemdēšanas un nebeidzamie laulāto konflikti.
Bērnu sociālā fobija, piemēram, atteikšanās apmeklēt skolu, arī ir bieža neatdalīšanās izpausme. Tā pārspīlēti izpaužas bērna vēlme būt vecāku tuvumā. Tēmas turpinājums – grūtības ar profesionālo pašnoteikšanos pieauguša cilvēka dzīvē, iekārtošanos un noturēšanos darbā.
Atkarības pusaudžiem un pieaugušajiem – dators, alkohols, ķīmiskās vielas – arī var liecināt par emocionālo saplūšanu. Tomēr to simboliskā nozīme ir pretēja. Tā ir bēgšana no pārmērīgas tuvības, ja no tās nav iespējams izvairīties reālajās attiecībās.
