Kāpēc daudziem maciņiem iet secen mirklis, kad Valsts kase ieskaita pārmaksāto 0
Pēdējo divu gadu laikā par trešdaļu pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri pauduši apņēmību iesniegt gada ienākumu deklarāciju, sasniedzot līdz šim augstāko rādītāju.
Ja 2017. gadā tie bija 57% iedzīvotāju, tad šogad iesniegt deklarāciju nolēmuši jau 78% respondentu, no kuriem lielākā daļa jeb 72% akcentē, ka to dara regulāri, liecina “Swedbank Finanšu institūta” veiktā aptaujai.
“Swedbank Finanšu institūta” eksperte Evija Kropa norāda, ka pētījumi par finanšu pratību atklāj, ka Latvijas iedzīvotājiem ir labas zināšanas, bet tām neseko atbilstoša rīcība, tomēr šajā jomā novērota uzvedības maiņas tendenci.
Proti, iedzīvotāji savu finanšu plānošanā aizvien aktīvāk izmanto iespēju reizi gadā atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, tādējādi ievērojami paplašinot savu finanšu plānošanas horizontu – ne vien domājot par ikmēneša budžeta sabalansēšanas izaicinājumiem, bet arī lūkojoties gada perspektīvā.
Turklāt nebūt nav tā, ka šīs aktivitātes pamatā ir trūkums, gluži pretēji – iesniegt deklarāciju biežāk plāno iedzīvotāji ar labākām finanšu zināšanām un vidējiem vai augstiem ienākumiem, demonstrējot pārdomātu savas naudas pārvaldīšanu, skaidro E. Kropa.
Lai gan to iedzīvotāju skaitam, kuri ik gadu iesniedz ienākumu deklarāciju, ir tendence augt, 14% aptaujāto joprojām atzīst, ka deklarāciju neiesniegs.
Vienlaikus vērojams to iedzīvotāju īpatsvara pieaugums, kuri kritizē administratīvo procedūru sarežģītību un apšauba deklarācijas iesniegšanas lietderīgumu, uzskatot, ka pūles neattaisno potenciālos ieguvumus – no 8% 2017. gadā līdz 18% respondentu šogad.
Tai pašā laikā lielākā daļa iedzīvotāju, kuri šādi atbildējuši, aptaujā arīdzan vaļsirdīgi atzinuši, ka nemaz nezina, cik liela ir attaisnoto izdevumu summa, par kuru var atgūt pārmaksāto ienākumu nodokli.
Iespējams, ja iedzīvotāji apzinātos, ka pastāv reāla iespēja atgūt naudu, viņi savu attieksmi mainītu.
Pēc aptaujas datiem arī secināms, ka vēlme iesniegt ienākumu deklarāciju ir cieši saistīta ar iedzīvotāju kopējo finanšu pratības līmeni.
Tie, kuri labi spēj orientēties jautājumos, kas saistīti ar finansēm un to plānošanu, 76% gadījumu regulāri iesniedz deklarāciju.
Savukārt aptaujātie, kuriem finanšu jautājumos trūkst izpratnes, ir pasīvāki un pārmaksātā nodokļa atgūšanas procesā iesaistās krietni vien retāk – 23% gadījumu, komentē E. Kropa.