Kāpēc Covid-19 īpaši bīstams plaušu vēža pacientiem 0
Plaušu vēzi ik gadu atklāj vairāk nekā tūkstotim Latvijas iedzīvotāju. Laikā, kad Latvijā izsludināta krīzes situācija saistībā ar globālo vīrusa COVID-19 pandēmiju, onkoloģe ķīmijterapeite Eva Vecvagare aicina onkoloģijas pacientus un viņu tuviniekus būt īpaši piesardzīgiem un neapmeklēt publiskas vietas bez nepieciešamības, lai neriskētu inficēties ar vīrusu.
“No COVID-19 sevišķi jāuzmanās hroniskiem slimniekiem, to skaitā onkoloģijas pacientiem. Šajā laikā piedomājiet par savu veselību vēl vairāk, stingri ievērojot pašizolēšanos.
Nav jāatceļ vizītes pie onkologa, taču, lūdzu, saudzējiet arī ārstus, un pārceliet plānoto pierakstu tad, ja jums parādījušies COVID-19 raksturīgie simptomi, esat bijuši ārvalstīs vai pēdējo 14 dienu laikā esat bijis saskarsmē ar kādu, kas ir bijis ārpus Latvijas vai kam ir apstiprināta saslimšana.
Mums ir tik ārstu, cik ir, un jau tā visiem ir darba pilnas rokas. Ja saslims veselības aprūpes personāls, diemžēl tas atsauksies arī uz mūsu iespēju nodrošināt hronisko slimību ārstēšanu.” uzsver dr.Eva Vecvagare.
Pirms plānotās vizītes pie onkologa ieteicams sazināties ar konkrēto ārstniecības iestādi un noskaidrot, vai nav kādas aktuālas izmaiņas pacientu pieņemšanas kārtībā.
Latvijā visbiežāk – gandrīz 40% gadījumu – plaušu vēzi atklāj pēdējā stadijā, kad jau ir izveidojušās metastāzes.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem mazāk nekā 4% pacientu, kam vēzis atklāts IV stadijā, nodzīvo ilgāk nekā 5 gadus. Iepriekšējos gados Latvijā tikai 14% pacientu, kam plaušu vēzis tika atklāts vēlīnā stadijā, nodzīvoja ilgāk par gadu.
Pēc Eiropas plaušu vēža organizācijas veiktā pētījuma datiem 2019. gadā Latvijā bija laba situācija plaušu vēža diagnostikas jomā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Arī staru terapijas iespējas plaušu vēža pacientiem atbilda vidējam Eiropas Savienības līmenim.
Taču metastātiska plaušu vēža gadījumā nepietiek vien ar labu diagnostiku un staru terapiju – ir nepieciešama arī medikamentozā terapija. Pēc pētījuma datiem Latvijā līdz šim bija viszemākā pieejamība valsts kompensētiem medikamentiem Eiropas valstu vidū, piekāpjoties arī Polijai un Rumānijai.
No 2020. gada marta situācija Latvijā ir būtiski uzlabojusies, un ir paplašināts to pacientu loks, kam ir pieejama Eiropas vadlīnijām atbilstoša ārstēšana. Bez jau esošās EGFR mērķterapijas, zāles tagad var saņemt arī divas pacientu grupas ar konkrētiem biomarķieriem: ALK mutācijai ir pieejama atbilstoša mērķterapija, bet pacientiem ar PD-L1 virs 50% – imūnterapija. Kopumā šobrīd ir iespējams mūsdienīgi ārstēt jau teju pusi metastātiska plaušu vēža pacientu Latvijā.
Kompensējamo zāļu saraksts ir papildināts ar nozīmīgiem medikamentiem plaušu vēža ārstēšanai, kas var pagarināt pacienta dzīvildzi par vairākiem gadiem, kā arī būtiski uzlabo dzīves kvalitāti.Pētījumi pierāda, ka lietojot jauno imūnterapijas medikamentu 29,6%pacientu, kam vēzis atklāts IV stadijā, nodzīvo ilgāk nekā 5 gadus.
“Onkoloģijā paildzināt metastātiska pacienta dzīvi par mēnešiem ir sasniegums, taču šobrīd mums ir iespēja Latvijā saviem pacientiem ar ALK mutāciju dot tādas zāles, kas ļauj dzīvot pat gadiem ilgāk, iedzerot tabletes mājās. Tām ir būtiski mazāki blakusefekti, un pie ārsta ir jāatnāk pārbaudīties tikai reizi trijos mēnešos. Tas ir neatsverams ieguvums pacientiem un viņu ģimenēm,” izmaiņas Kompensējamo zāļu sarakstā komentē onkoloģe ķīmijterapeite Eva Vecvagare.
“Šo zāļu iekļaušana Valsts kompensējamo medikamentu sarakstā sniedz iespēju daudziem desmitiem plaušu vēža pacientu kvalitatīvi pagarināt mūžu pat par vairākiem gadiem.” gandarījumu pauž Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrības vadītājs Harijs Gals.
