
Daudz grūtāk būs tieši ar jauniem cilvēkiem, kuri ir sociāli un ekonomiski aktīvi cilvēki, tā, komentējot jautājumu par iespējamām problēmām ar vakcinēšanos pret Covid-19, kanāla “RīgaTV 24” raidījumā “Dr. Apinis” sacīja ģimenes ārsts Ingars Burlaks.
Šajā sabiedrības grupā pretspars attiecībā pret Covid-19 vakcīnu esot spēcīgs. Burlaka praksē antivakcinētāju spēks esot jaudīgākais pēdējo vismaz 10 gadu laikā.
Ko var darīt?
Ģimenes ārsts Burlaks uzskata, ka liela uzmanība jāpievērš viltus ziņu atmaskošanai. Taču tāpat būtiski ir izprast iemeslus, kāpēc cilvēki Latvijā negrib vakcinēties pret Covid-19.
Viens no iemesliem, iespējams, ir tas, ka jaunajiem, sociāli un ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem nedraud nāve. Tāpēc, pēc Burlaka domām, šai sabiedrības daļai ir jāizskaidro tas, kāpēc no saslimšanas ar Covid-19 baidās, piemēram, riska grupas.
Burlaks arī novērojis, ka jaunie cilvēki visvairāk baidās nevis no vīrusa, masku lietošanas, alkohola un tabakas pārdošanas aizlieguma brīvdienās, bet gan no iespējas zaudēt darbu. Tie, kam ir bērni, ir satraukti par bērnu izglītošanās iespējām.
Vēl viens no iemesliem, kāpēc sabiedrībā ir pretestība vakcīnai pret Covid-19, ir zemais uzticības līmenis valdošajai politikai. Proti, nav runa par konkrētu ministru vai valdību, bet gan par uzticību valdošajam kursam. Tas noteikti var izskaidrot to, kāpēc cilvēki netic, kad valstiskā mērogā tiek teikts, ka vakcīna palīdzēs veselībai, atgūties ekonomiski, utt.
Pēc Burlaka domām, ārstiem šajā procesā ir ļoti svarīga loma. Viņš arī uzsver, ka viņš noteikti vakcinēsies, lai varētu aģitēt to darīt arī citiem.