Vai tomēr mūsu pašu brāļi? 0
Ir būtisks pamats uzskatīt, ka vēl jaunās ēras pašā sākumā – pirms 2000 gadiem – uz Zemes mitusi cilvēku rase, kas nav bijusi līdzīga mums. Šie ļaudis no mūsu laikabiedriem atšķīrušies vispirms jau tieši ar izstieptu galvas formu. Kas viņi bija: atnācēji jeb arī tādi, kas jau sen dzīvojuši līdzās parastajiem cilvēkiem? Zinātnieki pagaidām nesniedz atbildi vai arī… nevēlas to darīt. Jo, raugi, tādā gadījumā nāktos atcelt gan pastāvošo versiju par saprātīgā cilvēka rašanos un viņa radītajām kultūrām un civilizācijām, gan vēl jo vairāk jau tāpat vairs nekādu kritiku neizturošo kristietības ideoloģiju.
Lielākā daļa arheoloģisko izrakumu uzskatāmi liecina, ka olgalvainie cilvēki, kas mums kļuvuši gluži ierasti, pateicoties fantastikas filmām, patiesībā varētu būt parastas Zemes būtnes. Tostarp antropoloģijā joprojām pietrūkst tā, ko dēvē par pārejas posmu starp primātiem un cilvēku, taču zinātnieki vienalga turpina iecirtīgi neievērot to saprātīgo būtņu, kas senatnē dzīvojušas līdzās cilvēkiem, dīvainās galvas formas. Viņi šo būtņu eksistēšanu labprātāk skaidro vai nu ar pašu senatnes cilvēku “roku darbiem”, vai vienkārši slimības, mutāciju, kroplības sekām.
Tomēr pats fakts, ka senatnē eksistējuši ļaudis ar olveida galvām ļauj krietni vien citādi aplūkot virkni vēstures mīklu. Piemēram, saistībā ar vissenāko zināmo pasaules civilizāciju – šumeriem. Saglabājušies attēli liecina, ka paši šumeri bijuši vienkārši, apaļgalvaini cilvēki. Taču viņu valdītāji akmenī izcirsti un uzzīmēti allaž tikai koniskā galvas rotā. Arī atrastās statuetes augstāko kastu rāda kā būtnes ar olveida formas galvām.
Starp citu – kroņi, tiāras un visas citas atšķirīgās galvas rotas līdz pat mūsdienām simbolizē augstākās zinības un augstāko varu. Vai tikai nav tā, ka šo tradīciju cilvēki pārmantojuši tieši no olgalvjiem?
Visa veida mītisko būtņu (kā to definē mūsdienu zinātne), kurām ir pagarināta galvas forma, atveidojumi ir jāatzīst par patiesiem portretiem. Savukārt šādu būtņu masveida atveidojumu – skulptūras, bareljefi, freskas – atradumus gluži loģiski var izskaidrot ar to, ka tās patiešām savulaik mitušas līdzās parastajiem cilvēkiem. Bet cilvēku veiktās mākslīgās galvaskausu deformācijas ir tikai tās senatnes valdošās elites atdarināšana.
Un vēl. Sākot ar vēlīno neandertāliešu, kā arī kromaņoniešu laika cilvēkiem jau bija gana krietns smadzeņu apjoms – 1600–1750 gramu. Atgādināsim, ka tas ir vairāk nekā mūsdienu cilvēkam. Neparastā un negaidītā galvas smadzeņu svara samazināšanās bija pēkšņa, un tā notika aptuveni pirms 11–12 tūkstošiem gadu. Bet tieši tajā laikā uzbūvētas megalītiskās Bālbekas, Stounhendžas, Biblosas, Jerihonas un citas būves. Vai tas patiešām nav dīvaini?
