Versijas 0
Viena no zinātnieku versijām pauž, ka senatnē cilvēki apzināti kropļojuši mazuļus, izmantojot visdažādākos paņēmienus. Tam ir zināms pamatojums, jo daudzas pasaules tautas vēl līdz gluži nesenam laikam piekopa šo nežēlīgo tradīciju. Un par visskaistāko uzskatīja tieši pagarinātas formas galvu.
Kā to darīja? Mazuļiem jau kopš agras bērnības pieres un deniņu apgabalā galvu cieši nosēja ar striķi vai piesēja tur nelielus dēlīšus. Interesanti, ka tāda tradīcija bija daudzām tautām, kas viena no otras teritoriāli atradušās ļoti tālu. Pētnieki šādus pagarinātos galvaskausus izrakumos atrod Ēģiptē, Meksikā, Peru, Maltā, Irākā, Sīrijā. Šādu galvaskausa formas mainīšanu tradicionāli saista ar to cilvēku paradumiem, kuri piederējuši valdītāju vai priesteru kastai.
Šīs versijas vājā vieta ir tā, ka galvaskausa iekšējai daļai, lai arī tas top pagarināts, patiesībā saglabājas tāda pati forma, kāda ir normāliem cilvēku galvaskausiem. Speciāli deformētiem galvaskausiem vairāk līdzīgi ir iepriekš minētie protocilvēku galvaskausi, mazāk konusveida. Turklāt seno kultūru, kuru pārstāvji apzināti kropļoja galvaskausu formu, pieminekļos nav atrodami konusveida galvaskausi.
Ja runa patiešām ir par mūsu tālīnajiem senčiem, tad ir arī kārtējais jautājums: kādā nolūkā viņiem vajadzēja ņirgāties par savām galvām? Izrādās, senatnes ticējumi pauda, ka ir iespējams iemantot neparastas īpašības (telepātija, gaišredzība un tamlīdzīgi), ja kāds spēj vismaz ārēji līdzināties dievu tēliem. Bet dieviem galvas forma ievērojami atšķīrās no cilvēku galvas formas. Vai tas nozīmē, ka senatnē (tādā gadījumā arī mūsdienās!) par dieviem uzskatīja atnācējus no svešām pasaulēm?
Gūzma leģendu vēsta par dieviem, kas nolaidušies no debesīm. Un dievu galvai bijusi neparasta forma. Meksikas maiju tautas dievu saimē bija pazīstami dievi–čūskas, kas nēsāja augstas galvas rotas, un, maiju “augstākā sabiedrība”, vēloties uzsvērt savu piederību dievišķajai ciltij, sāka “piestrādāt” pie savu bērnu galvaskausa formas, tādējādi padarot viņus ārēji līdzīgus atnācējiem no debesīm. Senās Ēģiptes dievi arī nēsāja pagarinātas galvas rotas. Ir versija par to, ka pat visiem labi zināmās Lieldienu salas gigantiskās statujas ir figūras ar pagarinātiem galvaskausiem, savukārt to plakanās galvas no sarkanā akmens patiesībā attēlo garus matus, kas saveidoti galvas ieskaujošā īpašā frizūrā.
Ir versija arī par mehānisku iedarbību uz bērnu galvām rituālos nolūkos. Tiesa, ar šo versiju slikti salāgojas senajos apbedījumos atrastie galvaskausi. Raugi, šie dīvainie galvaskausi sevī ietilpināja 2500 un pat līdz 3500 gramiem smadzeņu, kas ir ievērojami vairāk par parasto cilvēka galvas smadzeņu svaru, kas vidēji ir 1500 grami. Šeit gan jāpiebilst, ka zinātnieki apgalvo – galvaskausa un smadzeņu apjoms un cilvēka intelektuālās spējas savstarpēji nekādi nav saistītas lietas. Piemēram, zināms, ka franču rakstniekam Anatolam Fransam bijušas 1017 gramus smagas smadzenes, savukārt krievu rakstniekam Ivanam Turgeņevam tās svērušas 2012 gramus.
Bet tad, kad pēc Peru atrastā galvaskausa datormodelī restaurēja tā sen mirušā īpašnieka ārējo veidolu, izrādījās, ka atrastā būtne krietni vien atgādinājusi populāro citplanētieti. Taču arī tā ir tikai versija, kas pagaidām nespēj izskaidrot visas neparasto atradumu īpašības un uzbūves īpatnības.
