Kāpēc cilvēki izvēlas pēc palīdzības vispirms doties pie “ātrās palīdzības”, un vai tas netērē lieki resursus? 32
Viena no lietā, ko rāda statistika, ka uz neatliekamās palīdzības punktiem cilvēki ierodas paši. Bet ir arī tādi cilēki, kuri Neatliekamās palīdzības uzņemšanas punktu uztver par tādu kā instanci, kur “aiziešu pats un tur tad man palīdzēs”. Kas šī ir par situāciju – vai tā ir ģimenes ārstu sistēmas neizdarība, nepieejamība, garās rindas uz plānveida manipulācijām, šādu jautājumu TV24 raidījums “Preses klubs” uzdeva Robertam Fūrmanim, PSKUS Neatliekamās medicīnas centra vadītājam.
“Tas viss kopā – šie nosauktie faktori, kāpēc cilvēki paši nāk uz slimnīcu pēc palīdzības. Bieži vien cilvēks ir apjucis, nezina, ko darīt, kurp doties, ģimenes ārsts varbūt nav sasniedzams vai viņš nespēj saņemt plānveida veselības aprūpes pakalpojumu, vai arī viņa veselības stāvoklis ir izsīcis, tad viņš ar neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi nonāk mūsu slimnīcā,” situāciju skaidro Fūrmanis.
Vai telefonkunsultāciju iespēja nenoņem šo spriedzi? Jo reizēm cilvēkiem ir bail no pašārstēšanās, tāpēc arī viņi izvēlas doties uz uzņemšanas nodaļu vai Neatliekamās medicīnas palīdzības centru var liegt kādam citam saņemt mediķu palīdzību situācijā, kurā tā ir nepieciešama momentā, šādu jautājumu uzdod raidījums.
“Nē, tā nav. Mums ir pacientu prioritizēšanas sistēma jeb šķirošanas sistēma, kā arī mums ir nodalītas plūsmas, kur ved pacientus ar NMPD brigādēm tos pacientus, kuru veselības stāvoklis ir smagāks, bet tie pacienti, kas paši nāk uz slimnīcu meklēt medicīnisko palīdzību, tur viņus satiek ārstniecības persona, kas ir speciāli apmācīta izvērtēt slimības smaguma pakāpi, sūdzības. Tur pacientam tiek piešķirta pakāpe no 1. – 5. pakāpei. Pirmā ir pati steidzamākā, bet piektā ir faktiski nenozīmīgas sūdzības,” tā kārtību uzņemšanā skaidro Fūrmanis.
