Kāpēc brokolis ir bubulis 1
Dažādi dārzeņi, zaļumi, pākšaugi… Tie ir produkti, kuru vietā bērni labprātāk izvēlas ēst saldumus, čipsus vai kaut ko no tā sauktā fast food – ātrās ēdināšanas iestāžu piedāvājuma. Tas ir labi zināms fakts, kas nodarbina gādīgu vecāku prātus, un kā nu ne – tikko no dobes izvilkts dārzenis vai noplūkta salātlapa taču ir vērtība, dzīvības enerģijas, šķiedrvielu un tādu bioloģiski aktīvu vielu kā antioksidantu, vitamīnu un minerālvielu avots! Bet kas brokoli, kāli vai citu vērtīgu ēdamo padara par bubuli? Kā veidojas bērna ēšanas paradumi un kā tos ietekmē īpatnības dažādu garšu uztverē?
Jo krāsaināks, svaigāks un pēc iespējas mazāk apstrādāts produkts nokļūst bērna šķīvī un vēderā, jo vairāk iegūst augošais organisms. Pat tad, ja nav precīzi zināma dārzeņu, ogu vai augļu uzturvērtība, tēti un mammas intuitīvi jūt, ka tie bērniem vajadzīgi, tāpēc loģiski, ka noraidošā attieksme rada satraukumu. Palīdzēt var izpratne par to, kas ietekmē mazā cilvēka garšas sajūtas un kā ēšanas paradumus iespējams gudri vadīt un mainīt.
Pirmā garša – saldā
Der zināt, ka pastāv iedzimta reakcija uz garšu. Piedzimstot bērns nepazīst visas garšas, bet intuitīvi dod priekšroku saldajai. Un kā gan citādi, jo gan augļūdeņi, ko grūtniecības laikā embrijam bijusi iespēja nogaršot, gan māmiņas piens satur cukurus. Līdz ar to pats par sevi saprotams, ka bērniem, kā arī lielai daļai pieaugušo garšo saldumi. Taču vecākiem jābūt tālredzīgiem – našķus, kas saldināti ar parasto balto cukuru jeb saharozi, ko ražo rūpnieciski un lielā koncentrācijā pievieno produktiem, jācenšas aizvietot ar augļu, ogu un dārzeņu cukuru. Sākumā bērnam šīs garšas var nepatikt, jo augļa saldums nav tik intensīvs kā, piemēram, šokolādei. Pieaugušajiem jāapbruņojas ar pacietību un neatlaidīgi jātuvojas mērķim, turklāt arī pašiem jāmaina ēšanas ieradumi – mājās uz galda nevajadzētu būt konfektēm, cepumiem vai saldinātajām pārslām, cukurotajiem dzērieniem vai nektāriem, bet ledusskapī – saldajiem jogurtiem. Ja bērnam dos iespēju panašķēties pirms pamata maltītes, viņš to garām nelaidīs! Bet, uzņemot rūpnieciski pievienoto cukuru augstā koncentrācijā, dārzeņi, siltā zupa vai vecāku gādātais gaļas ēdiens noteikti tiks pastumts malā, jo enerģija jau būs uzņemta.
Varētu vaicāt, kas gan tur slikts. Taču tā var veidoties noteiktu uzturvielu deficīts, jo ar kārumiem nav iespējams uzņemt visas augšanai un attīstībai nepieciešamās vielas. Ja saldināto produktu mājās gluži vienkārši nav, bērns to pieņems kā realitāti. Protams, jebkura adaptācija prasa laiku, bet gan jau drīz mazais pats apjautīs, ka nepieciešamo saldumu, kas vajadzīgs spēkam un rotaļām, gluži labi var iegūt arī no bumbiera, burkāna, plūmes vai kolrābja. Mammai un tētim jābūt aktīviem un radošiem un jāgādā, lai augļi, ogas un dārzeņi vienmēr ir pamanāmi un pieejami, bērnam degungalā un pa rokai. Jogurtu var atstāt uzēdām launagā, bet to nevajadzētu lietot pirms maltītes – tas nav gluži nevainīgs produkts, jo satur tikpat daudz cukuru, cik saldinātie gāzētie dzērieni.
Ja atvase tomēr ļoti, ļoti kāro kādu veikala saldumu, ieteicams vienoties par vienu dienu nedēļā, piemēram, svētdienu, kad mazais var iet līdzi iepirkties un izvēlēties to, ko gribas, jo katrs aizliegums rada arvien lielāku vēlmi pēc tabu lietas.
Burkāns jāgrauž visiem kopā!
Vislabākais veids, kā bērnam piedāvāt dārzeņus, – pašam tos ēst kopā ar savu atvasi. Teju vai jebkurā ģimenē tiek rīkoti filmu vakari, un tā var būt īstā reize, kad gatavot dārzeņu plati – sagriezt tos stienīšos, kubiņos, trīsstūros, daivās vai jebkurā citā formā, rosinot savu un bērna fantāziju.
Jāļauj gatavošanā iesaistīties arī ķiparam! Liela nozīme bērna ēšanas paradumu veidošanā ir tradīcijām, galda kultūrai, vecāku piemēram un pieredzei ģimenē. Maltītēm ģimenē vajadzētu būt kā sava veida rituālam, kas risinās mājīgā, draudzīgā, mierīgā vidē – bez telefona zvaniem, izskaidrošanās un attiecību kārtošanas. Vismaz reizi dienā pieaugušajiem kopā ar jauno paaudzi būtu jāapsēžas pie kopēja galda. Daudzi noteikti vēlēsies iebilst, ka nav laika, bet tādā gadījumā varbūt ir vērts pārskatīt savu vērtību skalu un apjaust, kur tajā atvēlēta vieta ģimenei un bērnam. Mazajam kopīgo maltīšu esamība vai neesamība atstāj iespaidu uz ēšanas paradumiem visā turpmākajā dzīvē, jo tā veidojas attieksme pret ēdienu.
Liela nozīme ir mācīšanās un atdarināšanas procesam. Neskatoties uz to, ka katrs bērns ir individualitāte un personība, viņš mācās no vecākiem un ir kā spogulis. Ja tētim un mammai pret dārzeņiem ir nievājoša attieksme, arī mazais nebūs dārzeņu piekritējs. Ja pieaugušie neievēro principu, ka trešajai daļai maltītes jābūt svaigiem dārzeņiem, zaļumiem vai augļiem, kā gan par veselīgu uzturu varētu zināt bērns? Turklāt tas attiecas ne tikai uz augšanas periodu, bet arī uz grūtniecības laiku. Jaunajai māmiņai, gaidot savu mazulīti, jālieto uzturā augu valsts produkti – tad varbūtība, ka bērns vēlāk labprāt ēdīs dārzeņus, būs daudz lielāka.
Der ielāgot, ka, gluži tāpat kā pieaugušais, arī bērns uztver pasauli ar krāsām, smaržām un garšām. No pusgada vecuma mazuli var sākt piebarot ar tumēm, dārzeņu un gaļas biezeņiem. Vajag dot produktus bez cukura un sāls piedevas – uz garšām jāraugās no bērna, nevis sava skatpunkta. Bērns nepazīst mākslīgi saldu un sāļu, tāpēc to nevajag piedāvāt. Tas ir unikāls mirklis, kad bērns iepazīst pasauli caur garšām. Katrs dārzenis vai auglis satur nātriju un citas minerālvielas, tātad dabīgi ir nedaudz sāļš, ogas un augļi satur dabīgos cukurus, tātad ir saldi. Īstais brīdis, lai mazulis sajustu produktu patieso garšu! Tādu bez piejaukumiem.
Sālīt vai nesālīt?
Pieaugušie bez sāls bieži vien ēdienu nelieto vispār, apgalvojot, ka bez tā jebkas liekas pliekans. Apgalvojumam var piekrist, ja izvērtē tā cēloņus. Ja ikdienā pierasts ēst produktus ar augstu sāls saturu – čipsus, konservus, gaļas žāvējumus, sāļos krekerus – garšas sajūta mainās. Pierast pie augstas sāls koncentrācijas palīdz arī garšas pastiprinātāji. Dabīgi produkti uz šī fona var maldīgi šķist bezgaršīgi. Garšai ir niansēta daba: lai sajustu nokrāsas, garšas sajūta ir jāizkopj gluži kā attiecības. Un nav tāda vecuma, līdz ar kura iestāšanos varētu teikt – viss ir nokavēts, nekas vairs nav darāms! Mainīt ēšanas paradumus, gatavošanas veidu vai sākt domāt par dārzeņu un augļu patēriņa palielināšanu var sākt jebkurā bērna un pieaugušā dzīves periodā. Pārmaiņām nevajag būt straujām, un arī pie pirmā fiasko, kad ģimene rauc degunu par pasniegto cepto ķirbi, nevajag atmest domu, ka var dzīvot enerģiskāk un veselīgāk, jo pilnvērtīgs uzturs ir dzīvīguma pamats. Pat tad, ja vecāki ēd dārzeņus, bet bērns atsakās to darīt, informācija jaunajai paaudzei ir nodota un glabājas kā depozīts kontā – īstajā brīdī, kad cilvēks paaugsies vai izjutīs nepieciešamību, viņš atminēsies, ka var taču darīt kā vecāki.
Ar viltu vai bardzību?
Der novērtēt arī bērna temperamentu un rakstura iezīmes. Nevajag uzspiest, piemēram, noteikti izēst šķīvi vai smalcināt un iestrādāt maltītē produktus, kas mazajam izraisa nepatiku. Tas var izraisīt riebumu uz ilgu laiku. Turklāt varbūt tiešām ir tā, ka produkts nepatīk individuālu iemeslu dēļ. Katra cilvēka organisms ir unikāls, arī bērniem. Kas vienam der, citam var šķist pretdabīgs. Vecāki ir tie, kas savu mazuli redz diendienā un var novērtēt visprecīzāk. Iespējams, ir vērts aizdomāties, nevis dusmoties par ēšanas kaprīzēm, jo var gadīties, ka mazais cilvēciņš šādi cenšas pavēstīt pavisam cita veida informāciju, piemēram, signalizē par uzmanības trūkumu.
Neapšaubāmi liela nozīme ir arī apkārtējai videi un vienaudžu ieradumiem. Sākumskolas periods ir piemērots brīdis, jo mazie skolēni sevi iepazīst caur spēlēm un rotaļām. Tad var veidot dažādus ēdienu konkursus, sarīkot leļļu teātra izrādi, kurā galvenais personāžs ir kāds dārzenis… Sadarbojoties un vienojoties ar vecākiem, var organizēt dārzeņu degustācijas. Sarežģītāks ir pusaudžu vecumposms, kad apkārt esošie vienaudži kļūst par autoritātēm. Tas ir laiks, kad vecāku viedoklis var tikt ignorēts, taču jo lieti var noderēt uztura speciālista, dietologa vai kādas citas personības lekcija par veselīgu dzīvesveidu un maltītēm.
NODERĒS!
Praktisks padoms ēdienkartē: grilē, nevis cep!
Laba alternatīva dārzeņu cepšanai ir grilēšana. Apslacīšanai vajag mazliet citrona sulas un salīdzinoši mazāk taukvielu nekā cepšanai, toties dārzeņi ir aromātiski, saglabā krāsu un lieliski garšo!
Rūgts nemaz nav tik rūgts?
Iedzimta reakcija bērnam var būt arī uz rūgto garšu. Iespējams, ka mazais izteikti rūgto nesagaršo, jo viņam nav specifiskā gēna, kas par to atbildīgs, bet to nevajadzētu uztvert kā katastrofu vai defektu. Drīzāk otrādi – šāds bērns labprāt ēdīs gan Briseles kāpostus, gan brokoļus. Turpretī tie, kas rūgto garšu sajūt intensīvāk, no noteiktiem dārzeņiem var atteikties to rūgtuma dēļ. Arī tas nav iemesls, lai uztrauktos! Vietējo dārzeņu klāsts ir pietiekami plašs – bietes, topinambūri, kāļi, ķirbji, burkāni, baltā kāposta lapas… Kaut ko no tā visa par savējo noteikti atzīs ikviens bērns – un būs, ar ko aizvietot ne tik gardos augus. Jebkuram produktam ir alternatīva.
Speciālists IESAKA
Ātrās enerģijas avots
Ļoti svarīgs ir uzņemamās enerģijas līmenis produktā. Bērna organisms mācās zibenīgi – tas ātri saprot, kuros ēdienos enerģijas vairāk, lai varētu ilgāk skriet vai braukt ar riteni. Enerģiju var iegūt ne tikai ar saldumiem, bet arī no produktiem, kuros bagātīgi ir tauki. Protams, burgeros, nagetos, fritētos kartupeļos ir vairāk un ātrāk iegūstama enerģija nekā, piemēram, burkānos, bet jāatceras par varbūtējo vitamīnu un minerālvielu, kā arī olbaltumvielu un šķiedrvielu deficītu, kas pavisam noteikti var veidoties, ēdināšanā izvēloties nosacīti vieglāko ceļu. Lai ēdiens būtu veselīgs un vienlaikus dotu spēku nerimtīgām rotaļām, nepieciešama vecāku gādība, darbs un atjautība – mazajam var piedāvāt svaigi spiestu dārzeņu vai augļu sulu, var veidot blendētu, saldāku, krāsainu ogu un augļu kārtojumu, dažādas biezeņzupas, kā arī pašreiz tik ļoti populāros smūtijus, kas ir mehāniski smalcināti augļi vai ogas – gremošanas traktā tie uzsūksies ātrāk un drīzāk arī dos enerģiju. Vērtīgi spēka avoti vēl ir pilngraudu makaroni, pārslu putras un rupja maize.
Vienkāršas receptes
Grieķu jogurta, augļu, riekstu kārtojums. Trauciņā kārtās klāj jogurtu, smalcinātus persikus, ābolus, atlaidinātas saldētas zemenes, pārber ar mīļākajiem riekstiem un karoti medus.
Banānu, paniņu, linsēklu kokteilis. Banānus griež ripās, kopā ar linsēklām ber klāt paniņām un blendē līdz maigai un vienmērīgai konsistencei.
Zaļumu, gurķu, avokado, kefīra kokteilis. Kefīram pievieno sasmalcinātu gurķi, avokado, zaļumus pēc izvēles un visu blendē līdz vienmērīgai konsistencei.
