Kāpēc bērni slimo un kā viņiem iemācīt slimot 0
Zinām, ka, bērniem sasirgstot, stiprinās organisma aizsargspējas un pret daļu no slimību izraisītājiem veidojas imunitāte. Tātad, lai piemērotos dzīvei šajā pasaulē, sava slimošanas deva vajadzīga katram mazulim. Ja, vīrusiem un baktērijām nonākot organismā, veidojas pretreakcija, tātad tas normāli strādā. Divas slimošanas reizes sezonā ir ikdienišķs biežums. Tas gan ir vājš mierinājums, ja bērns sasirgst bieži vai ilgstoši.
Vīrusi vieglāk pieķeras mitrā un aukstā laikā, bet nereti slimošanas ķēdīte aizsākas pēc kāda notikuma – piemēram, bērnudārza gaitu uzsākšanas, jaunāka brāļa vai māsas ienākšanas ģimenē, kas mazo ietekmējis psihoemocionāli. Arī šādu pārdzīvojumu dēļ organisms mēdz padoties saslimšanai. Tātad varam secināt: bērns slimo, ja viņā zūd līdzsvars. To apliecina daudzi speciālisti. Atšķiras tikai akcenti – kur un kāpēc šis līdzsvars zudis, un kā tas novēršams. Arī to vislabāk spēj izprast vecāki, iepazīstot savu bērnu.
Ājurvēdā uzsver četru elementu, kas mīt mūsos ikvienā – gaisa, uguns, ūdens un ētera – līdzsvara nozīmīgumu. Antroposofās medicīnas speciālisti runā par fizioloģisko (miesisko), dvēselisko un garīgo procesu līdzsvaru organismā, īpaši uzsverot ikdienas ritma nozīmi bērna veselībā. Homeopātijā akcentē, ka bērnam, kura ģimenē valda emocionāls līdzsvars, nevajadzētu bieži slimot. Arī Baha ziedu terapijā ir līdzīgs ieskats – lai justos un būtu veseli, jālīdzsvaro emocijas. “Slimību var salīdzināt ar caurumiņu, kas postošu emociju dēļ radies cilvēkā. Bieži vien mēs šo bojājumu mēģinām, tēlaini izsakoties, aiz-mālēt ar dažādām ārstniecības vielām. Bet pirmais uzdevums būtu – aiztaisīt šo emocionālo caurumu,” uzskata Baha ziedu terapijas praktiķe Laura Tidriķe. Tātad jācenšas izprast slimošanas emocionālos iemeslus un atrast atbilstošus Baha ziedu terapijas līdzekļus, kas palīdzētu atgūt harmoniskumu.
Speciālisti, kuri pievērš uzmanību saiknei starp slimošanu un vidi, attiecībām ģimenē, ne reizi vien novērojuši, ka bērns savu slimību neapzināti uzdāvina vecākiem, piemēram, lai viņiem būtu iespēja novērsties no savstarpējiem pieaugušo konfliktiem.
Iemācīt bērnam slimot
Ar to, kā bērnam ļaujam slimot, kā viņu atbalstām šajā laikā, ar kādām metodēm cenšamies atveseļot, sniedzam ko vairāk nekā tikai ārstēšanu. Tā mazais gūst zināmu dzīves skatījumu, pieredzi: vai grūtībās saņems vecāku atbalstu un – kādu? Vai tuvie cilvēki spēs iemācīt saglabāt mieru slimošanas laikā vai ar savu uztraukumu vēl papildus uzkurinās? Vai radīsim iespēju atveseļoties, slimnieka organismam palīdzot ar maigiem līdzekļiem, vai uzreiz ķersimies pie spēcīgas iedarbības zālēm? Tas atstāj dziļākus nospiedumus mūsos, nekā bieži vien domājam. Tā ir pieredze, kas netieši liek apjaust: vai pats esmu spēcīgs un spēju tikt galā, vai ieklausos savā ķermenī, vai lieku tam aizvērties, krasi nomācot slimību.
Vācu homeopāts un pediatrs Fridrihs Grāfs runā par bērna pirmo saslimšanu – cik būtiski to izslimot, pēc iespējas neiejaucoties, ja vien situācija nav kritiska; cik svarīgi būt blakus bērnam šajā reizē. Protams, būtiski ir, ko nozīmē – būt blakus. Ja esam līdzās ar iekšēju mieru, tas palīdz bērnam pilnīgāk iz-mantot savus pašizveseļošanās spēkus. Ja vecāki ir nervozi, ik pēc brīža mēra mazajam temperatūru vai apskata iekaisušo kaklu, tas radīs apjaustu vai neapjaustu spriedzi un atveseļošanos neveicinās. Tātad – vecākiem jāsāk ar sevi. Ja bērnam ir paaugstināta temperatūra, to tūlīt pat pazeminot ar medikamentiem, neļaujam organismam pašam vērsties pret slimības izraisītāju un to nomākt. Izrīkojamies līdzīgi, kā sasienot cilvēkam rokas un tad sūtot to kaujā, lai cīnās. Lai spētu bērnu atbalstīt emocionāli un palīdzētu atveseļoties ar dabiskiem līdzekļiem un saudzīgākām ārstniecības metodēm, ko mūsu sabiedrībā nereti uzskata par netradicionālākām, nepieciešama informācija, zināšanas par tām un vienlaikus arī sapratne, kad tomēr vajadzīgs kāds spēcīgāks medikaments.
Raksts no tematiskās avīzes “Bērns – vesels un drošībā”
