Mašīnas salonā ir auksts. Kādi tam var būt iemesli? 11
Indulis Burka, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Mašīnas salonā ir auksts. Kādi tam var būt iemesli? JURIS ĶEIPENĒ
Ar benzīnu darbināma automašīna vienmēr uzsils ātrāk nekā ar dīzeļdegvielu darbināma. Ja brauciens ir vien dažus kilometrus garš, tas var nebūt pietiekams, lai automašīnas salons paspētu uzsilt. Tāpēc der pārbaudīt, kāpēc auto salons neuzsilst.
Vai pietiek dzesēšanas šķidruma
Pirmais, par ko der pārliecināties, ir dzesēšanas šķidruma līmenis. Ja tas ir pārāk zems (šķidruma pārplūdes traukā nav vai tas ir zem minimālās atzīmes), tas var nenokļūt līdz salona apsildes radiatoram. Automašīnā klimata kontroles iekārta un līdz ar to salona apsildes radiators parasti ir zem priekšējā paneļa vai pie priekšējās ugunssienas no salona puses. Tādējādi tas bieži vien ir augstāk nekā pats dzinējs. Tāpēc motorā dzesēšanas šķidrums var uzturēt nepieciešamo darba temperatūru, taču siltums līdz salona apsildes sistēmai var nenonākt. Šāda situācija ir bīstama, jo, dzesēšanas šķidruma līmenim vēl vairāk pazeminoties, motors var pārkarst.
Kā ar termostatu
Vēl viens sistēmas elements, kura bojājuma dēļ siltums var nenonākt līdz salona apsildes radiatoram, – bojāts dzesēšanas sistēmas termostats, kas pieļauj dzesēšanas šķidruma cirkulāciju tikai starp motoru dzesēšanas sistēmas sūkni. Tas sākotnēji vajadzīgs, lai motors uzsiltu vienmērīgi un neatdzistu ļoti aukstā laikā. Pēc tam termostatam jāpaver ceļš dzesēšanas šķidrumam gan uz motora radiatoru, gan salona apsildes radiatoru.
Ja tā nenotiek, motors pārkarst un sāk vārīties, īpaši benzīna dzinējs. Dīzeļdzinējam ziemā šāda situācija nav tik bīstama, jo tas vienkārši sakarst mazāk. Tiesa, salonā, būs auksts… Nav arī vēlama situācija, kad nenotiek cirkulācija mazajā lokā – motors pietiekami nesasilst.
Aizsērējis apsildes sistēmas radiators
Ja minēto problēmu nav, bet salonā tik un tā ir auksts, iespējams, ir aizsērējis apsildes sistēmas radiators – aizsērējis tieši no iekšpuses. Šāda situācija veidojas, ja atbilstīgi ražotāja norādījumiem netiek mainīts dzesēšanas šķidrums.
Neviens nav jāpārliecina, ka motorā regulāri jāmaina eļļa, taču par dzesēšanas šķidrumu tiek piemirsts. Jāņem vērā, ka arī dzesēšanas šķidrums ar laiku maina savas īpašības. Parasti tas jāmaina ik pēc 60–100 tūkstošu kilometru nobraukuma. To, cik bieži tas jādara, norāda ražotājs.
Dzesēšanas šķidrumā veidojas nogulsnes, un tās paliek radiatoros, kas ar laiku aizsērē. Vēl sliktāk, ja vasarā dzesēšanas šķidruma līmenis tiek papildināts ar ūdeni no krāna vai akas, sliktākā gadījumā – no grāvja… Šādā ūdenī ir palielināts gan dzelzs, gan kalcija jonu daudzums, un dzesēšanas sistēmā veidojas arī katlakmens. Radiatorā caurulītes, pa kurām plūst šķidrums, ir ļoti smalkas. Nogulsnes paliek arī motorā, un tas sliktāk dzesējas.
Vai darbojas apsildes sistēmas ventilators
Vēl viens problēmas iemesls – nedarbojas apsildes sistēmas ventilators. Par tā darbību var spriest pēc skaņas, pārslēdzot ventilatora darbības ātrumus. Ja ventilatora skaņu nedzird, jādodas pie autoelektriķa, kurš noteiks un novērsīs problēmu. Ļoti reti gadās, ka nedarbojas gaisa kanālu klapes pašā apsildes sistēmā. Arī šo problēmu var novērst tikai automehāniķis.
Vai drīkst jaukt dzesēšanas šķidrumus
To neiesaka darīt, lai arī daļu dzesēšanas šķidrumu drīkst jaukt. Kad tikko iegādāta lietota automašīna, vislabāk nomainīt gan motora eļļu, gan dzesēšanas šķidrumu. Pie reizes der nomainīt arī bremžu šķidrumu. Lai ko arī teiktu auto pārdevējs, nav droši zināms, kad un kā darba šķidrumi mainīti. Pārliecību par to var gūt tikai tad, ja ir pēc auto ražotāja noteiktā nobraukto kilometru daudzuma aizpildīta servisa grāmatiņa un ierakstus apstiprina atbilstīgi zīmogi.
Dzesēšanas šķidrums ar laiku iztvaiko. Ja ir zināms, kas tieši iepildīts sistēmā, to var iegādāties atkārtoti. Jārēķinās, ka visu dzesēšanas šķidrumu pilnībā nomainīt nav iespējams. Lai kā censtos, motora blokā kāds litrs paliks. Ir jāuzticas tehniskajai literatūrai un jāpieņem, ka sistēmā ieliets autoražotāja prasībām atbilstīgs dzesēšanas šķidrums. Tas jāizmanto, arī uzpildot vai papildinot šķidruma līmeni.
Jāatgaiso dzesēšanas sistēma
Ja dzesēšanas sistēmā šķidruma līmenis tiek papildināts, pielejot vajadzīgo līmeni pārplūdes trauciņā, tajā neveidojas gaisa burbuļi, kas var izraisīt problēmas ar salona apsildi. Taču, ja šķidrums bijis pilnībā izliets, uzpildot sistēmu no jauna, dažiem automodeļiem vislabāk auto priekšdaļu piepacelt vai auto novietot atbilstīgā slīpumā – tas palīdzēs no sistēmas izplūst visam gaisam.
Jāiedarbina auto un jāpagaida, līdz motors uzsilst, dzesēšanas šķidruma sūknis izdzenā šķidrumu pa visu sistēmu un iznāk viss gaiss. Par to liecinās sasilis motora radiators un ieslēdzies tā ventilators un karsts gaiss salonā no apsildes sistēmas. Dzesēšanas šķidruma nomaiņu vislabāk uzticēt pieredzējušam automehāniķim.
Padoms
Dzesēšanas šķidrums ar laiku maina savas īpašības, tāpēc tas jāmaina, parasti – ik pēc 60–100 tūkstošu kilometru nobraukuma. To, cik bieži tas jādara, norāda ražotājs.
Pilnībā nomainīt dzesēšanas šķidrumu nav iespējams, jo to fiziski nevar visu izliet. Lai kā censtos, motora blokā kāds litrs paliks. Ir jāuzticas tehniskajai literatūrai un jāpieņem, ka sistēmā ieliets automašīnas ražotāja prasībām atbilstīgs dzesēšanas šķidrums.
