Vai cilvēkam var būt alerģija no aukstuma? Kāpēc ziemā parādās izsitumi 2
Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Vai cilvēkam var būt alerģija no aukstuma?” jautā lasītājs Valters.
Atsevišķos gadījumos patiešām no aukstuma var būt nepatīkama reakcija, kas izpaužas kā nātrenes tipa izsitumi, pauž Veselības centra 4 alergoloģe, ģimenes ārste Signe Puriņa. Lai gan ar šo problēmu cilvēki vēršas pie alergologa, tai nav saistības ar klasisku alerģisku organisma reakciju, ko izraisa, piemēram, kāds kairinātājs, un to nebūtu pareizi dēvēt par alerģiju.
“Ir aukstuma nātrene, ko medicīniski pareizi sauc par aukstuma urtikāriju. Izejot ārā vēsākā laikā, uz atklātajām ķermeņa daļām vai tām, kuras sedz plānāks apģērbs, veidojas nātrenes tipa izsitumi. Šajās vietās var būt tūska, apsārtums, jūtama arī nieze vai dedzināšana.
Atkal ieejot siltā telpā, izsitumi un nepatīkamās sajūtas pēc 10–15 minūtēm izzūd.” Katram šī aukstuma robeža var atšķirties – kādam izsitumi parādīsies pie 10 grādu temperatūras, bet citam pie -5 grādu sala. Ir arī cilvēki, kam aukstuma nātrene izpaužas arī vēsos, mitros vasaras rītos.
Aukstuma nātrenes izraisītāji
Aptuveni 30% gadījumu aukstuma nātrenes cēlonis ir organisma blakusslimības, piemēram, kāda autoimūna slimība, hroniska infekcija, cēlonis var būt arī bojāti zobi. Pārējos gadījumos aukstuma nātrene izpaužas bez cita nosakāma iemesla.
Ar aukstuma urtikāriju cilvēki sastopas dažādos vecumos. Piemēram, bērniem tā var izpausties pēc Epšteina–Barra jeb cilvēka herpesvīrusa 4 izslimošanas, savukārt pieaugušajiem tā var izpausties pēc dažādām infekcijas slimībām. Dažkārt aukstuma nātrene parādās periodiski un pēcāk vairs neatkārtojas, citkārt cilvēkiem ar to jāsadzīvo vairākus gadus.
Kā ārstēt
Ja izsitumi parādās vēsā vai aukstā laikā, pirmais solis ir doties pie ģimenes ārsta, kurš veiks vispārīgu veselības pārbaudi. Ja jāprecizē kādi jautājumi par slimības izpausmi vai ģimenes ārsta nozīmētā terapija nedod gaidīto rezultātus, nākamais solis ir konsultēties ar alergologu.
“Visbiežāk šo kaiti var ārstēt. Ja neizdodas izārstēt pavisam, cenšamies pazemināt aukstuma slieksni, pie kura nātrene sāk izpausties. Ārstēšanai sākotnēji tiek izmantoti otrās paaudzes antihistamīna līdzekļi (zāles alerģijas ārstēšanai), smagākos gadījumos ārstēšana ir nopietnāka.
Papildus tam pirms došanās ārā visas jutīgās ķermeņa daļas jāsaģērbj siltāk – jāvelk silti cimdi, zeķes, zābaki, savukārt uz sejas klājam krēmu, kas pasargās no aukstuma. Piemērotākie ir krēmi uz vazelīna bāzes vai citi simtprocentīgi taukus saturoši ādas kopšanas līdzekļi,” iesaka Signe Puriņa.
Viņa neiesaka aukstuma urtikārijas gadījumā izvēlēties pirmās paaudzes antihistamīna līdzekļus, kas papildus radīs miegainību un samazinās dzīves komfortu.
Nereti cilvēki runā par aukstuma alerģiju, ja, izejot ārā aukstumā, tek deguns vai asaro acis. Taču tās nav aukstuma alerģijas pazīmes, vienkārši normāla organisma reakcija uz temperatūras maiņu.
