Kāpēc augu aizsardzības līdzekļi mēdz būt neefektīvi? 0
Turpinājums.
Sākumu lasiet šeit
Nepareiza dažādu preparatīvo formu sajaukšanas secība
Runa ir par tiem pašiem lielajiem burtiem pēc līdzekļa nosaukuma (vēl ne tik sen tie bija mazie burti ar punktu). Reti kurš no mūsu lietotajiem AAL ir pilnīgi šķīstošs ūdenī un spēj veidot īstu šķīdumu. Biežāk mums ir darīšana ar nešķīstošiem pulveriem, ko lietojam suspensijas (cietās daļiņas izkliedētas ūdenī) vai emulsijas (tauku lodītes izkliedētas ūdenī) pagatavošanai. Tieši tāpēc pašiem AAL mēdz būt dažādas preparatīvās formas – e.k. EC – emulsijas koncentrāts, d.g., WG – ūdenī disperģējošas granulas; s.k., SC, FC – suspensijas koncentrāts utt.
Dažādu preparatīvu formu pareizā sajaukšanas secības tabula ir ļoti vienkārša, ir vērts to izdrukāt, laminēt un pielīmēt pie smidzinātāja tvertnes, lai tā vienmēr būtu acu priekšā. Jo šīs secības neievērošana var radīt ļoti nepatīkamus pārsteigumus, veicot smidzinājumu.
Kādā secībā jāsajauc AAL tvertnē?
1. Vispirms jāpārbauda ūdens kvalitāte. Ja nepieciešama pH vai cietības korekcija, vispirms pievieno ūdens korekcijas līdzekļus.
2. AAL tiek pievienoti tvertnes maisījumam šādā secībā:
– šķīstošās granulas (š.g., SG);
– pulveris suspensijai (p.s..WP);
– disperģējošas granulas (d.g., WG);
– suspensijas koncentrāts (s.k., SC, FS);
– emulsijas koncentrāts (e.k., EC);
– ūdenī šķīstošie koncentrāti (ū.k., WC);
– šķīdumi ūdenī.
Ūdens norma
Tas ir vēl viens ļoti svarīgs faktors, kas ietekmē apstrādes kvalitāti, bet reti tiek pieminēts rokasgrāmatās vai atļauto līdzekļu sarakstos.
Vispār pieņemts noteikt optimālu darba šķidruma normu, vadoties pēc principa – pieskares iedarbības līdzekļus labāk lietot ar lielāku ūdens daudzumu, bet sistēmas iedarbības līdzekļus – ar mazāku ūdens daudzumu. Bet cik tieši litru uz hektāra?
Atbilde ir atkarīga gan no līdzekļa, gan no smidzinātāja, gan no daudziem citiem faktoriem (piemēram, karstumā ūdens daudzumam jābūt lielākam). Piemēram, glifosāts – sistēmas iedarbības herbicīds – ir ļoti jutīgs pret sāļu un organisko vielu piemaisījumiem ūdenī (reti kuram zemniekam ir pieejams pavisam tīrs ūdens), tāpēc tā labākā lietošanas metode ir mazapjoma smidzināšana ar ūdens patēriņu 50–80 l/ha. Vai daudziem ir pieejami smidzinātāji, kas ar tik mazu ūdens patēriņu spēj nodrošināt pietiekami labu virsmas noklāšanu ar darba šķidrumu? Arī Ukrainā tādu nav daudz. Atliek izvēlēties kompromisa variantu – 120 l/ha. Savukārt glifosātu lietošana ar ūdens daudzumu 300–400 l/ha (piemēram, bija slinkums pārregulēt smidzinātāju pēc fungicīda lietošanas) var būt liela kļūda, jo piemaisījumu ūdenī dēļ var pilnīgi zaudēt gaidāmo efektu.
Kas attiecas uz augsnes herbicīdiem, piemēram, pendimetalīnu (Stomp), arī 500 l/ha nav labākais variants. Ukrainā vislabākie rezultāti tika sasniegti ar darba šķidruma patēriņu 800–1000 l/ha.
Lielākajai daļai sistēmas iedarbības insekticīdu un fungicīdu optimālais ūdens (darba šķidruma) patēriņš ir 150–250 l/ha, bet pieskares iedarbības līdzekļiem – 400–450 l/ha.
Dārzos, vīnadārzos un siltumnīcās lapu virsma ir būtiski lielāka, tāpēc arī ūdens patēriņam jābūt lielākam.
Laika apstākļi
Vārdus dabā nav sliktu laikapstākļu ir sacerējuši pilsētnieki. Agronomi labi zina, cik svarīgi ir laika apstākļi visā audzēšanas laikā un kāda loma tiem ir katras tehnoloģiskās operācijas veikšanā. It sevišķi tik sarežģītas kā smidzināšana.
Efektīvu AAL lietošanu var iztraucēt vairāki faktori.
Vējš. Darba šķidruma nonese ar vēju krasi pazemina apstrādes kvalitāti. Ja vējš pūstu visu dienu vienā virzienā un ar vienādu ātrumu, to varētu kompensēt ar nākamo smidzinātāja pārbraukšanu pāri laukam, bet dabā vēja ātrums un pat virziens parasti ir mainīgs, un darba šķidrums nevienmērīgi pārklāj lauku – kaut kur par daudz (kas var bojāt augus), bet citur par maz (uz lauka veidojas saglabājušās infekcijas joslas un plankumi). Visi zina, ka smidzināšanu nedrīkst veikt, ja vēja ātrums pārsniedz 4 m/sek. (ja smidzinātājs ir papildus aprīkots ar rūpnieciski ražotām palīgierīcēm, kas mazina vēja ietekmi, smidzinājumu drīkst veikt, vēja ātrumam nepārsniedzot 8 m/sek.). Tomēr liela daļa zemnieku Ukrainā to ne vienmēr ievēro, un reti kurš vispār mēra vēja ātrumu. Un tas jau ir kauns. Vienkārša digitālā meteostacija mūsdienās maksā ap 200 USD – tas ir daudz mazāk nekā zaudējumi no nekvalitatīvi veikta smidzinājuma pat uz neliela lauka.
Diemžēl ne vienmēr ir iespējams sagaidīt, kamēr vējš rimsies. Daudzos reģionos vējš var pūst nedēļām ilgi vai arī mīties ar lietu (kas vēl vairāk apgrūtina kvalitatīvu apstrādes veikšanu). Šādos gadījumos jābūt sistēmiskiem risinājumiem – speciāli konstruētiem smidzinātājiem. Tehnikas tirgū ir smidzinātāji, kuru konstrukcija un aprīkojums dod iespēju veikt apstrādi arī vējainā laikā.
Karstums. Ekstremāli augsta temperatūra (virs +25 oC) var būtiski pazemināt AAL efektivitāti. Bet ne visu un ne vienmēr. Mūsdienu ķīmijas rūpniecība ir radījusi plašu līdzekļu klāstu, un dažkārt ir iespējams izvēlēties līdzekli ne tikai noteiktai infekcijai, bet arī noteiktiem laika apstākļiem. Piemēram, cīnoties ar persiku lapu sprogainību, ābolu kraupi un daudzām citām slimībām, agronomu standarta taktika ir sākt ar ciprodinilu (kas vislabāk strādā zemā un vidēji augstā temperatūrā), bet, temperatūrai augot, pāriet uz karstumizturīgāko difenokonazolu.
Augsta temperatūra paātrina herbicīdu ķīmisku un mikrobioloģisku noārdīšanos augsnē (saīsinot to aizsardzības perioda ilgumu). Smidzinot karstā laikā (it sevišķi ar mazu darba šķidruma patēriņu), liela daļa līdzekļa iztvaiko gaisā, vēl pirms nonāk uz auga, bet gaisa augšupejošās straumes no sakarsētās augsnes traucē vienmērīgu lapu pārklāšanu ar darba šķidrumu.
Augiem, ko audzē nelaistot, karstums nozīmē arī sausumu. Vaska kārtiņa kļūst manāmi biezāka gan uz kultūraugiem, gan arī uz nezālēm, un tas obligāti jāņem vērā, aprēķinot optimālu līdzekļa devu. Piemēram, oksifluorfena deva var mainīties 1,5 reizes atkarībā no vaska kārtas biezības uz sīpolu lapām.
Karstums nav ārkārtas situācija, tas ir dabisks un neizbēgams, audzējot lielāko daļu augu. Tāpēc, lai panāktu efektīvu AAL darbību, jāpiemeklē līdzekļi, kas ir izturīgi augstā temperatūrā, pēc iespējas jāveic apstrādes naktī (kad gaiss ir vēsāks, bet gaisa straumes laižas lejā un piespiež darba šķidrumu pie augiem) un jālieto vairāk darba šķidruma.
Aukstums. Pārāk zema temperatūra arī bieži pazemina AAL efektivitāti. Vispirms tas attiecas uz sistēmas iedarbības herbicīdiem (piemēram, glifosātiem un auksīnu apmaiņas regulētājiem), jo to efektivitāte pret nezālēm ir atkarīga no vielmaiņas procesiem augā. Jo augstāka temperatūra, jo ātrāk un intensīvāk norisinās bioķīmiskie procesi, protams, līdz noteiktai robežai. Šādus herbicīdus nav ieteicams lietot, ja temperatūra ir zemāka par 15 oC un, protams, ja tiek prognozētas nakts salnas. Arī insekticīdu vidū ir līdzekļi siltummīļi (pirmām kārtām tie ir avermektīni), tādi ir arī fungicīdu vidū.
Saule. Tieši tā, ne tikai augsta temperatūra, arī tiešie saules stari var būt kaitīgi dažiem AAL, krasi saīsinot to iedarbības periodu. Piemēram, visiem pirmās un otrās paaudzes piretroīdiem (cipermetrīns, deltametrīns) ir raksturīga zema fotostabilitāte. Tieši tāpēc zemnieki dienvidos jau sen ir ieraduši veikt apstrādes ar šādiem līdzekļiem vēlu vakarā vai naktī, lai līdzeklis pagūtu iedarboties, pirms to noārdīs saules stari. Augsnes herbicīdi ar zemu fotostabilitāti nekavējoties jāiestrādā augsnē.
Lietus un migla. Lielāko risku rada līdzekļa noskalošana no auga lapām. Tūlīt pēc smidzināšanas nekas vēl nepaspēj iesūkties augā. Pat pašiem labākajiem sistēmas iedarbības līdzekļiem ir nepieciešams laiks, lai tiktu cauri kutikulai. Vēl vairāk tas attiecas uz pieskares iedarbības līdzekļiem (piemēram, fungicīdiem un insekticīdiem). Lielākoties par minimālo bezlietus periodu uzskata piecas stundas. Bezlietus periods ir ievērojami īsāks sistēmas iedarbības līdzekļiem, ko lieto ar mazu ūdens patēriņu, un būtiski lielāks tas ir pieskares iedarbības līdzekļiem. Tāpat tas ir atkarīgs no gaisa temperatūras.
Tomēr bezlietus periodu ir iespējams samazināt (tātad mazināt līdzekļa noskalošanas risku), lietojot virsmas aktīvās vielas (tā sauktās līmvielas), jo tieši šīs vielas nodrošina plānās darba šķidruma plēvītes veidošanos uz lapas pilienu vietā, tāpēc paātrina līdzekļa nonākšanu augā vai kaitīgajā organismā.
Mēdz būt situācijas, kad apstrādes efektivitāti var ietekmēt arī vakardienas lietutiņš. Mitrs, lietains, miglains laiks traucē vaska kārtiņas veidošanos, tātad paaugstina auga bojājumu risku arī ar šķietami drošām līdzekļa devām. Piemēram, oksiflourfenu (Latvijā šī viela nav reģistrēta, tā ir Polijā un Ukrainā populāru sīpolu herbicīdu Goal un Galigan sastāvā) vispār nedrīkst lietot agrāk kā divas dienas pēc pēdējā lietus.
Lietainā vasarā agronomam mēdz būt ļoti grūti sagaidīt smidzinājumu veikšanai piemērotas dienas, bet tieši šādos apstākļos visaktīvāk attīstās sēņu un bakteriālās slimības un visstraujāk aug nezāles. Tāpēc jācenšas maksimāli apkarot nezāles papuvē, jālieto augsnes herbicīdi un, protams, kodinātas sēklas, jo lietus un migla var ļoti būtiski apgrūtināt augu aizsardzību veģetācijas periodā. Un atcerieties, ka šādos apstākļos virsmas aktīvās vielas nav luksusa prece, bet obligāta darba šķidruma sastāvdaļa.
Ūdens kvalitāte. Diemžēl liela daļa zemnieku un agronomu nepievērš uzmanību tā ūdens kvalitātei, ko izmanto darba šķidruma gatavošanai. Ir svarīgi pirms smidzinājuma veikšanas katram AAL noskaidrot pH diapazonu, kurā viela ir stabila, kā šī viela reaģē cietā ūdenī un kā to ietekmē duļķains ūdens no atklātām ūdenstilpēm.
Piemēram, glifosāta efektivitāte ļoti lielā mērā ir atkarīgā no ūdens duļķainības (augsnes un organisko daļiņu piemaisījuma ūdenī), kā arī no ūdens kopējās cietības. Svarīgi ņemt vērā, ka dažādi joni atšķirīgi ietekmē līdzekļa noārdīšanās ātrumu. Diagrammā ir redzams, cik ļoti samazinās glifosāta efektivitāte cietā ūdenī un kā tas ir atkarīgs no sāļu veida ūdenī.
Tiesa, nebūt ne visi līdzekļi ir tik ļoti jutīgi ūdens cietības ziņā, toties daudzu līdzekļu efektivitāte ir ļoti lielā mērā atkarīga no ūdens pH.
Daži līdzekļi strauji noārdās bāziskā ūdenī, citi tāpat necieš skābo. Daži piemēri norādīti tabulā (dati no firmas Unifer mājaslapas).
Līdzekļu ir gana daudz. Protams, to visu nav iespējams iegaumēt un arī nevajag.
Vēlams jau ziemā pirms darba sezonas sākuma sastādīt augu aizsardzības plānu tieši jūsu audzējamiem kultūraugiem. Nesteidzoties jāizpēta visu ieplānoto līdzekļu īpatnības, laikus jāpārdomā visi iespējamie tvertnes maisījumi un to gatavošanas secība. Tas viss ir sīki jāapraksta, lai, sezonai sākoties, nebūtu lieki jātērē laiks. Tad varēs izvairīties no visām nosauktajām kļūdām. Un tad arī diez vai zemniekiem būs pretenzijas pret līdzekļu efektivitāti.
Vēlreiz atgādinu, ka Latvijā drīkst izmantot tikai reģistrētus AAL, bet aktuālais saraksts parasti tiek publicēts martā. Var gadīties, ka rūpīgi sastādītu plānu nāksies koriģēt, jo daži līdzekļi var tikt izslēgti no reģistra, citiem var būt mainīts lietojums. Tomēr pielabot jau sastādītu plānu ir vieglāk nekā darbu steigā prātot, ko un kā lai dara. Salīdzinot AAL etiķetes dažādās valodās, var atrast ļoti svarīgas nianses, kas vienā valstī tiek pieminētas, bet citā ne.
Latvijā visām AAL ražotājfirmām ir ļoti labi, zinoši speciālisti, ar tiem noteikti jākonsultējas par tā vai cita līdzekļa īpatnībām. Protams, augu aizsardzības plāna sastādīšanu var uzticēt arī konsultantiem, bet tāpat tas smalki jāizpēta pašam. Latvijā reģistrēto AAL trūkst un audzētājiem ir ļoti svarīgi, lai pieejamie līdzekļi nostrādātu maksimāli efektīvi.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops augusta numurā
