Inna Šteinbuka: Inflācijas apmērs Latvijā šobrīd ir trešais lielākais Eiropas Savienībā 18
Inna Šteinbuka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Diemžēl šobrīd nav pārliecības, ka tuvākajā laikā inflācijas lēcienam varētu būt tendence samazināties, jo inflācijas dzinulis ir globālie procesi – augošās energoresursu, īpaši dabasgāzes, cenas, degvielas, izejvielu sadārdzinājums u. c. faktori.
Inflācijas apmērs Latvijā šobrīd ir trešais lielākais Eiropas Savienībā, pagaidām gan tas vēl ir zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Būtisku daļu inflācijas pienesumā, tāpat kā citās valstīs, var skaidrot ar enerģijas tarifu, degvielas un gāzes cenu kāpumu.
Pašlaik šis faktors izraisa kopējo cenu līmeņa kāpumu visās ar augstu enerģijas patēriņu saistītās nozarēs, t. sk. pārtikas, būvmateriālu, stikla šķiedras ražošanā u. c.
Igaunijā inflācijas papildu dzenulis ir bijis arī valdības neviennozīmīgi vērtētais lēmums atļaut iedzīvotājiem pirms termiņa izņemt otrajā līmenī uzkrāto pensijas kapitālu. Gan Igaunijā, gan Lietuvā cenu straujāku izaugsmi nekā Latvijā ir veicinājusi arī daudz aktīvākā iedzīvotāju kreditēšana nekustamo īpašumu iegādei, kā rezultātā attiecīgi Lietuvā un Igaunijā straujāk pieaugušas nekustamā īpašuma cenas.
Savukārt Latvijā budžeta deficīts, kas 2021. gadā bija lielāks nekā Baltijas kaimiņvalstīs un ceturtais augstākais ES, varēja veicināt cenu pieaugumu.
Šobrīd ir svarīgi mazināt inflācijas riskus tuvākā nākotnē. Globālos procesus, kas veicina inflāciju, ietekmēt nav Latvijas spēkos, toties apzināt un neitralizēt iekšzemes inflācijas katalizatorus mēs varam. Fiskālās disciplīnas padome uzskata, ka valdības rīcībai jābūt vērstai divos virzienos. Pirmkārt, valsts atbalsta pasākumu precīza mērķēšana uzņēmumiem, primāri veicinot eksporta ar augstu pievienoto vērtību un produktivitātes celšanu, kā arī nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem.
Proti, piešķirot valsts atbalstu uzņēmumiem, valdībai būtu jāsāk vērtēt, cik šis uzņēmums ir perspektīvs. Šo aspektu var vērtēt pēc dažādiem kritērijiem – uzņēmuma eksporta apjoma, inovativitātes u. c., taču es piedāvātu to darīt pēc produktivitātes. Tas tāpēc, ka augsta produktivitāte pati par sevi jau paredz, ka uzņēmums ir inovatīvs un orientēts uz eksportu.
Otrs iemesls, kas liek izvēlēties produktivitāti par svarīgāko kritēriju, ir tas, ka tieši šajā aspektā Latvija stipri atpaliek no ES vidējā līmeņa – piemēram, apstrādājošajā rūpniecībā tā ir tikai 40% no ES vidējā līmeņa, tautsaimniecībā kopumā – 50%, un produktivitāte ir viens no svarīgākajiem konkurētspējas faktoriem.
Jāpiebilst – ja valdība izvēlētos piešķirt atbalstu pēc produktivitātes kritērija, tad tās rīcībā jau ir gatavs rīks uzņēmumu atlasei, jo pagājušajā gadā tika apsekoti 160 tūkstoši uzņēmumu, analizēta to darbība ilgākā periodā un izdalīta produktīvo, augošo uzņēmumu grupa.
Taču, tādi vai citi kritēriji, bet valdībai ir jāpārstāj ar valsts naudu balstīt “zombijuzņēmumus”, kas turas uz ūdens tikai uz valsts atbalsta rēķina. Diemžēl tos izglābt neizdosies, un tādēļ jāpārstāj šķērdēt naudu – jebkuras krīzes rezultātā vājākie uzņēmumi iet bojā, atbrīvojot vietu tirgū nākamajiem.
Otrkārt, nākamajos gados valdībai ir jāseko līdzi tam, lai ļoti strauji nepieaugtu būvniecības apjomi. Te jāpiebilst, ka pagājušajā gadā būvniecības apjoms samazinājās par 6,2%, bet algu kāpums būvniecībā bija tikai 4%, zemāks nekā vidējais algu pieaugums tautsaimniecībā.
Var secināt, ka būvniecība kā tāda inflācijas spiedienu Latvijā šobrīd nerada, būvniecības izmaksu pieaugumu nosaka energoresursu un būvmateriālu cenu kāpums pasaulē, kuru Latvija kontrolēt nespēj. Taču tuvākajos gados Latvijā ieplūdīs liels ES fondu apjoms un liela daļa no tā savukārt nonāks būvniecībā. Valdības māksla, un te runa ir tieši par mākslu, nevis precīzu zinātni, būtu saplānot šo līdzekļu apguvi tā, lai ES līdzekļu ieplūšana neradītu strauju algu pieaugumu būvniecībā darbaroku deficīta dēļ.
Jāpiebilst, ka Fiskālās disciplīnas padome neapšauba, ka investīcijas infrastruktūrā Latvijai ir kritiski nepieciešamas, un aicina veicināt tādas valsts investīcijas, kas stimulē produktivitāti, konkurētspēju un inovācijas, kas savukārt nodrošinās pozitīvas strukturālas izmaiņas ekonomikā, izaugsmi un labklājību.
* Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja
