Kāpēc armijai vajadzīgs Sēlijas militārais poligons? Garisons skaidro, ka pašreizējie NBS apmācību poligoni ir kritiski 43
TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” tika apspriests aktuālais jautājums par to, kāpēc Latvijā ir nepieciešams izveidot Sēlijas militāro poligonu. Diskusijā par šo tematu Aizsardzības ministrijas (AM) Valsts sekretārs Jānis Garisons skaidroja, ka šobrīd poligoni Latvijā, kas ir paredzēti bruņoto spēku vienību apmācībām, ir kritiski. “Jo vairāk mēs iegūstam ieročus, kam ir lielāki šaušanas rādiusi un lielākas ietekmes zonas, tad faktiski lielākiem jābūt poligoniem,” sacīja Garisons.
Pamatbūtība poligonam esot tāda, ka ne tik daudz jānodrošina tajos šaušana, cik “tie drošības perimteri”.
“Ja kaut kas neiet pareizi, tad ir jānodrošinās, ka neviens lādiņš nenonāk ārpus poligona. Tādēļ attiecīgi katram ierocim, kas tiek šauts, tam ir noteikts drošības poligons. Tas ir viens. Otrs – jo vairāk mēs nonākam pie lielākām vienībām kā sabiedroto brigāde, tad, lai šāda vienība varētu trenēties kā vienība, tad ir vajadzīgas daudz lielākas platības, kur attiecīgi šādas vienības var izvērst,” tā TV24 raidījumā skaidroja Garisons.
Neskatoties uz to, ka pēdējos sešos gados esam par trešdaļu palielinājuši Ādažu poligonu, jo sākotnēji tie bija 8 tūkstoši hektāri, tad tagad ir vairāk nekā 14 tūkstoši hektāri. “Esam izveidojuši 2000 hektāru lielu poligonu pie Alūksnes “Strautiņos”. Līdzīgs poligons ir “Meža Mackevičos” pie Daugavpils. Un mazāks ir Skrundā. Tāpat tā kapacitāte nav pietiekoša, jo trenējas mūsu vienības un sabiedroto spēki,” komentēja AM Valsts sekretārs.
Tādēļ arī tikusi veikta analīze, jo šis bijis “steidzams pasākums”, kad bijis jāsasniedz ātri rezultāti.
“Mēs veicām analīzi, kur ir visvairāk valsts īpašumi? Faktiski bija trīs vietas, kur ir tāda valsts īpašumu koncentrācija, jo skaidrs, ka tajā brīdī, kad mums jāsaskaras ar privāto īpašumu pārņemšanu, var būt aizkavēšanās. Un, protams, ka tas rada neērtības iedzīvotājiem, ko mēs arī negribam lieki radīt neērtības! Un šajā analīzē Aizkraukles un Jēkabpils novadi parādījās kā teritorija, kur ir vismazāk privātie īpašumi. No 25 tūkstošiem hektāru tikai 1 tūkstotis hektāru ir privātie īpašumi. Un bruņotajiem spēkiem šis ir ļoti interesants izvietojums,” tā TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” sacīja Garisons.
Jau vēstīts, ka Saeima šogad 22.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma Militārā poligona “Sēlija” izveides likumu, kas nosaka īpašu tiesisko regulējumu militārā poligona robežu noteikšanai, tā teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināšanai, lietošanai un infrastruktūras izbūvei.
Noteikts, ka valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī citām institūcijām visi iesniegumi un jautājumi, kas saistīti ar militārā poligona infrastruktūras izbūvi un ar to saistīto darbu nodrošināšanu un veikšanu, būs jāizskata un lēmumi jāpieņem prioritārā kārtībā pēc iespējas īsākā termiņā.
Likumā par labu valstij nodibināts servitūts uz citām personām piederošo nekustamo īpašumu, kurš nepieciešams militārā poligona infrastruktūras izbūves uzsākšanai un veikšanai. Servitūts būs nodibināts līdz brīdim, kad zeme tiks atsavināta atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma prasībām.
Aizsardzības ministrijai 30 dienas pirms darbu uzsākšanas būs jāinformē nekustamā īpašuma īpašnieks par to, ka ir noteikts servitūts uz tam piederošo īpašumu un tajā tiks uzsākti militārā poligona infrastruktūras izbūves darbi.
Uzsākt koku un krūmu ciršanu, kā arī veikt citus būvdarbiem nepieciešamos sagatavošanas darbus un būvdarbus sabiedrības vajadzībām atsavināmā nekustamajā īpašumā ministrijai būs tiesības pēc tam, kad tā būs pieņēmusi lēmumu par taisnīgas atlīdzības apmēru.
Tāpat Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma saistītos likumprojektus, kas nosaka regulējumu esošo militāro poligonu infrastruktūras attīstībai.