Apēdam stresu? 60
Ja ikdienas stress ir ilgstošs, proti, cilvēks gadiem dzīvo trauksmē vai steigā, organismā pastāvīgi ir paaugstināts stresa hormona kortizola līmenis, kas var veicināt tā saukto emocionālo ēšanu.
Šāds stāvoklis organismā palielina un uztur nerimstošu apetīti. Piemēram, ir notiesāta pilnvērtīga maltīte, bet prāts jau domā, ko vēl varētu uzkost. Turklāt daudziem rodas izteikta kāre pēc saliktajiem ogļhidrātiem bagāta ēdiena, piemēram, šokolādes, saldumiem. Tas viss veicina pārēšanos un liekā svara uzkrāšanos – visbiežāk uz vēdera.
Diētas lielākoties nepalīdz, pēc tām svars vēl vairāk palielinās, jo organismam straujš uzturvielu trūkums radījis stresu, tam šķiet, ka pastiprināti jāveido rezerves, tā gatavojoties jaunai stresa situācijai. Turklāt neveiksmīgās diētas un arvien pieaugošais svars vēl vairāk mazina pašapziņu un rada papildu stresu, tāpēc apburtais loks ar emocionālo ēšanu tikai turpinās. Ko darīt? Ir trīs vaļi, uz kā balstās formas atgūšana: uzturs, fiziskās aktivitātes un prāta kontrole.
