Kāpēc aktieris Mārtiņš Meiers izvēlējās kautrīgo Nefertiti 0
Notvert brīdi, kad Valmieras Drāmas teātra aktieris MĀRTIŅŠ MEIERS un viņa mīlule faraonu šķirnes suņu meitene NEFERTITI var mums veltīt laiku, nebūt nebija viegli. Jo 30. septembrī notika Valmieras teātra iestudējuma “Muiža kaņepēs” pirmizrāde Indras Rogas režijā, tāpēc septembra otrajā pusē, kad abus centāmies sastapt, notika intensīvi mēģinājumi.
Izrādās, Nefertiti, kurai dots Ēģiptes Saules karalienes vārds un kuru Mārtiņš saīsināti dēvē par Titi, aktieris reizēm ņem līdzi uz teātri, kur šajās reizēs to pieskata repetitores. Tāpat suņu meitene ir kopā ar mākslinieku arī teātra izbraukumos pa Latviju. Šajā vasarā abi šādi apceļojuši Latgali.
Nefertiti kažoks ir īss, gluds un izteikti ruds, uz tā fona izceļas sniegbaltais astes galiņš. Acis – tikpat rudas kā apmatojums. Ja suņu meitene uztraucas, viņai nosarkst ausis un vaigi, kas labi saskatāms caur īso apmatojumu.
Kāpēc Mārtiņš par savu mīluli izvēlējies tieši senās un diezgan retās faraonu šķirnes suni? Aktieris stāsta, ka viņa dzimtā suņi ir turēti vienmēr. Senas fotogrāfijas albumos liecina, ka dzimtas ļaudis savu uzticamo četrkājaino draugu ņēmuši līdzi, pat ejot pie fotogrāfa. Arī Mārtiņš izjutis vēlmi iegādāties rējēju, taču sapratis, ka lielās aizņemtības dēļ viņam neder kurš katrs. Mīlulim jāspēj samierināties ar ilgām vienatnē pavadītām stundām, bet, dodoties izbraukumos kopā ar teātri, jāspēj pierast pie mainīgas vides, pavadot laiku kultūras namos un viesnīcās. Lai noteiktu, kuras šķirnes suns viņam der vislabāk, aktieris aizpildījis vairākus internetā atrodamus testus, un tie liecināja, ka viens no viņam vispiemērotākajiem ir faraonsuns.
Tieši tobrīd bija piedzimuši kucēni faraonu šķirnes kucītei Liepājā, un Mārtiņš brauca tos apskatīt. Ieraudzījusi Mārtiņu, mazā Nefertiti gribēja ar viņu nākt apsveicināties, bet pārējie septiņi enerģiskie brāļi un māsas suņu meitenīti grūda malā. Acīmredzot suņu metiena hierarhijā viņa bija viszemākajā kārtā. Bet Mārtiņam acīs iekrita tieši kautrīgā Nefertiti. Maza, bet ausis viņai jau tad bija uz augšu, teic Mārtiņš.
Tāda klusa un kautrīga svešu cilvēku klātbūtnē viņa ir arī šobrīd, kad sasniegusi viena gada un četru mēnešu vecumu. Lai pierastu un atvērtos svešiniekiem, viņai ir vajadzīgs laiks. Šķiet, suņu meitenes acīs atspoguļojas visas pasaules skumjas, teic aktieris. Īsta prieka notis Nefertiti acīs iezaigojas, kad, kopīgi dodoties pastaigā gar rudenīgi iekrāsoto Gaujas krastu, sastopamies ar kādu citu rējēju. Abi suņi apošņājas un sāk rotaļāties. Tieši uz šīs takas Titi iepazinusi ne vienu vien labu draugu. Mārtiņš suņu meiteni ved pastaigāties trīs reizes dienā – pirms mēģinājuma, mēģinājumu starplaikā un pēc mēģinājuma vai izrādes, kas reizēm beidzas ļoti vēlu. Reizēm Mārtiņš Titi ļauj izskrieties arī pa pļavām ārpus pilsētas. Kāds prieks šajās reizēs mirdz viņas acīs! Kārtīgi izskrējusies, mājās suņu meitene lielākoties guļ, stāsta Mārtiņš. Kādudien gan kucītei uznāca nerātns prāts un viņa sagrauza uz naktsgaldiņa atstāto atvērto Fridriha Nīčes darbu. Nu Mārtiņam jādomā, kur iegādāties jaunu grāmatu, lai to varētu atdot bibliotēkai. Reizēm aktieris savu mīluli aizved uz viņas dzimto Liepāju, kur kopā tad tiek sapulcināta visa suņu ģimene – gan Nefertiti mamma un tētis, gan brāļi un māsas. Vajag redzēt, kas par jautrību un jandāliņu tad iet vaļā!
UZZIŅAI
Faraonu suņi ir viena no visvecākajām suņu šķirnēm pasaulē. Klīst leģendas, ka šīs šķirnes priekšteči ir senie sarkanie indiešu vilki. Senajā Ēģiptē, kā zināms, bija ļoti populārs dzīvnieku kults, katra dievība tika asociēta ar konkrētu dzīvnieku. Ēģiptē tajā laikā bija pazīstamas aptuveni 14 suņu šķirnes, taču tikai faraonu suņus mirušo dieva Anūbisa izskatā attēloja uz apbedījumu sienām un vāzēm.
Faraonu suņi:
* dabiski veidojusies suņu šķirne
* Eiropā parādījās tikai 19. gadsimtā
* cauri gadsimtiem saglabājies mednieka instinkts
* lieliski kompanjoni
* apmatojums – īss, spīdīgs, koši ruds, var būt balts astes galiņš
* grācijas, spēka un brīvības izjūtas iemiesojums
* spēcīgs, ātrs temperaments
* izcila redze un oža
