Pētījums atklāj, kāpēc jau burtiski dažus mirkļus pēc pamošanās mēs aizmirstam pat šķietami visaizraujošākos sapņus? 4
Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Iespējams, daudzi sev jautājuši: kāpēc jau burtiski dažus mirkļus pēc pamošanās mēs aizmirstam pat šķietami visaizraujošākos sapņus? Jau vismaz simtgadi pētnieki pētī miega lomu atmiņu saglabāšanā. Secināts, ka miegs palīdz smadzenēm saglabāt jaunas atmiņas, taču virknē citu pētījumu autori apliecinājuši iespēju, ka ātrā miega fāzē smadzenes, gluži otrādi, visaktīvāk aizmirst lielāko daļu saņemtās informācijas. Un pat vēl vairāk: visjaunākajos pētījumos ar pelēm konstatēts, ka acu ātrās mirkšķināšanas fāzē miegā smadzenes izlases veidā sašaurina starp neironiem esošu sinapšu platumu.
2019. gadā japāņu pētnieki izlēma noskaidrot, kā un kāpēc risinās šis process. Iepriekš speciālisti bija ilgus gadus veltījuši, pētot to, kāda loma miega kontrolē un narkolepsijā piemīt neiropeptīdiem – oreksīnam A un oreksīnam B. Autori apliecinājuši, ka narkolepsija var būt saistīta ar hipotalāmā esošo oreksīnu ražojošo neironu zudumiem. Tāpat pamatīgāk izpētītas tās smadzeņu šūnas, kuras ražo melanīnu koncentrējošo hormonu (MKH), kas piedalās miega un izsalkuma sajūtas kontrolē. Konstatēts, ka vairākums hipotalāma šūnu (vismaz 53%), kas ražo šo hormonu, nostrādāja tad, kad peles atradās ātrā miega fāzē. Un tikai 35% no tām aktivizējās vien tad, kad peles bija nomodā, savukārt aptuveni 12% darbojās visos gadījumos.
Nākamie eksperimenti jau apliecināja, ka MKH sintezējošo neironu aktivācija pasliktina atmiņu, bet to “izslēgšana” uzskatāmi to uzlabo. Vēl vairāk – konstatēts, ka ātrā miega laikā šīs šūnas paliek ieslēgtas un pilda tikai vienu funkciju, proti, tās pavājina saikni starp neironiem, tādējādi nodzēšot informāciju, ko smadzenes iepriekš saglabājušas. Eksperimentu gaitā peles spēja labāk izpildīt ielāgošanas testus, kad MKH bija izslēgti ātrā miega fāzē. Kad šīs šūnas izslēdza citu miega fāžu vai nomoda laikā, dzīvnieki aizmirsa vienādu informācijas daudzumu.
No tā visa pētnieki secinājuši, ka ātrā miega fāzē smadzenes aizmirst jauno un tām nesvarīgo, šķietami pilnībā bezjēdzīgo informāciju. Tāpat pētnieki pauduši uzskatu, ka cilvēki sapņus redz pamatā ātrā miega fāzē, kad aktivizējas MKH neironi, un tieši tāpēc tad arī vēlāk sapņi tik ātri aizmirstas.
