Es atkal izveidoju karjeru. Vairākus gadu desmitus es strādāju žurnālu izdevniecībās, pēc tam – starptautisku konferenču rīkošanas biznesā, vēlāk es paņēmu atvaļinājumu uz vairākiem gadiem, lai pilnībā sevi veltītu bērnu audzināšanai. Es biju gatava atgriezties darbā, taču man bija paniski bail. Man bija pieklājīga pieredze, taču es zināju, ka nav pareizi atgriezties vecajās sfērās. Pēc rūpīgas sevis izvērtēšanas un transformēšanas kļuva skaidrs, ka mans aicinājums ir būt par rakstnieci, spīkeri un cīnītāju par pozitīvu novecošanos. Tā kļuva par manu jauno karjeru. 0
56 gadu vecumā es uzrakstīju grāmatu, piedalījos neskaitāmos rīta diskusiju raidījumos gan televīzijā, gan radio, kā arī sadarbojos ar ļoti pazīstamiem un cienījamiem valsts medijiem. Tieši tas, ka es pieņēmu sevi, kāda esmu, atzinu savu vecumu un dzīvi bez bailēm, ļāva man sākt jaunu dzīves nodaļu. Piecdesmit gados es biju pazaudējusies, sapinusies un izbiedēta, es nezināju, ko man darīt. 56 gados esmu gatava uz visu.
Ir arī citi iemesli, kuru dēļ 56 gadi atšķiras no 50. Piemēram, man ir vajadzīgas brilles jebkādā apgaismojumā. Es pamazām tuvojos 60 gadu vecumam, tas rada uztraukuma brīžus un pārdzīvojumus. Vai man būs laba veselība? Vai man būs pietiekoši daudz naudas labai dzīvei? Vai es tikpat optimistiski attiekšos pret novecošanos, kad man paliks 60 gadi? Ne vienmēr ir viegli būt drosmīgai pēc 50 gadu vecuma, taču tieši drosme ir viens no galvenajiem ieročiem mūsu arsenālā.
Par autori:
Barbara Hanna Grafermane (Barbara Hannah Grufferman) – žurnāliste, grāmatas “The Best of Everything After 50: The Experts’ Guide to Style, Sex, Health, Money, and More” (2010) autore.
Avots: psychologies.ru
