Kapavietu piešķiršanu grib regulēt ar likumu 0
Rīgas pašvaldība aicina topošajā Apbedīšanas likumā noteikt kārtību, kā piešķiramas apbedījuma vietas daļēji slēgtajās galvaspilsētas kapsētās par sevišķiem nopelniem valsts labā, un regulēt sabiedriski nozīmīgu cilvēku apbedījumu kopšanu.
“Valstij un sabiedrībai nozīmīgu apbedījumu vietas Rīgas kapsētās ir vairāki simti, un ir personu grupa, kaut vai valsts prezidenti, par kuru kapavietu uzturēšanu atbildība būtu jāuzņemas valstij,” uzskata Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Gints Zēla.
Sabiedrībā pazīstamu cilvēku apbedīšana nav vienīgā problēma, kas identificēta Latvijas kapsētu plašajā saimniecībā.
Diskusijas par vienota regulējuma nepieciešamību apbedīšanas jomā aizsākās jau 2018. gadā, kad Valsts kontrole secināja, ka lielākajā daļā pašvaldību noteikti ar kapavietas iegūšanu un kapsētu izmantošanu saistīti obligāti veicami maksājumi. Pēc Satversmes tiesas lēmuma kopš 2019. gada 5. marta pašvaldības vairs nedrīkst piemērot nomas maksu par kapavietu, kā arī iekasēt maksu par kapavietas piešķiršanu.
Lai šo jomu sakārtotu, līdz 2023. gadam paredzēts izstrādāt Apbedīšanas likumu, kas pašvaldībām noteiktu vienotus principus apbedījuma vietu rezervēšanai un iegūšanai.
Vēl neuzrakstītajā likumā plānots arī īpaši uzsvērt, ka nav pieļaujami ar tuvinieka apbedīšanu saistīti maksājumi, kā vien tie, kas saistīti ar papildu pakalpojumiem.
Apbedīšanas likuma izstrāde paredzēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumā par apbedīšanas nozares regulējuma pilnveidošanu, kas jau pērn uzsācis ceļu uz apstiprināšanu valdībā.
Gandrīz visas no vairāk nekā 1750 kapsētām Latvijā apsaimnieko pašvaldības. Ik dienu kapsētās tiek apglabāti vidēji 78 mirušie. Vislielākā kapu saimniecība, protams, ir galvaspilsētā.
Lai gan ne uzreiz, taču pēc Satversmes tiesas sprieduma arī Rīga atcēla maksu par kapavietas ierādīšanu. Tagad galvaspilsētā plānots papildināt pašvaldības kapu saistošos noteikumus, precizējot kapavietu piešķiršanas kārtību un cenrādi par papildu pakalpojumiem, ko iedzīvotāji var saņemt kapsētās.
Rīgā kapsētu pakalpojumu cenrādis neesot mainīts jau desmit gadus.
Rīgas Kapsētu pārvaldes vadītājs Gints Zēla gan negrib piekrist, ka visi pakalpojumi Rīgas kapsētās kļūs tikai dārgāki, taču tādi noteikti būšot.
“Egļu skuju uzklāšana noteikti kļūs dārgāka, jo valsts ir palielinājusi akcīzes nodokli degvielai, bet skujas no meža līdz kapiem ir jāved un līdz ar to tās katru gadu kļūst arvien dārgākas,” brīdina G. Zēla.
Arī Latvijas Pašvaldību savienība aicina VARAM Apbedīšanas likumā noteikt skaidru regulējumu, par ko var un nevar pašvaldībās noteikt maksu attiecībā uz kapavietas piešķiršanu.
Pašvaldību savienība uzsver, ka nepieciešami vienoti kritēriji arī piešķiramajam kapavietu skaitam.
Šie kritēriji nedrīkstētu būt pārāk ierobežojoši, lai tiktu ievērotas dažādas tradīcijas un reliģijas. Nepieciešams arī definēt, kādos gadījumos, pēc cik ilga laika var veikt virsapbedījumus. Tradicionāli pieņemts, ka apbedīšanu zārkā virs esoša apbedījuma var izdarīt pēc 20 gadiem. Taču ir pašvaldības, kur virsapbedījumi netiek pieļauti.
“Rīgā vairs nepastāv iespēja iegūt trīsvietīgu vai četrvietīgu dzimtas kapavietu,” apgalvo G. Zēla, tas esot saistīts ar Satversmes tiesas lēmuma izpildi.
“Var piešķirt tikai apbedījumam nepieciešamo vietu skaitu, tas nozīmē, ka Rīgā piešķiram vienvietīgu kapa vietu, bet atsevišķos gadījumos, un tas ir mūsu pašu interpretējums, divvietīgu kapa vietu.”
Rīgas Kapsētu pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs uzsvēra, ka Rīgā ir atšķirīga situācija nekā citās Latvijas pašvaldībās, jo jārēķinās ar ierobežojumiem jaunu kapsētu izveidē. Rīgā šobrīd ir divas atklātās kapsētas, kurās kapavietu var iegūt jebkurš Rīgā deklarētais iedzīvotājs, un 15 daļēji slēgtās kapsētas, kurās apbedījumi iespējami ģimenes kapavietās.
Daļēji slēgtā kapsētā (piemēram, Meža kapos un Raiņa kapos) vietu var iegūt arī tad, ja aizgājējam bijuši īpaši nopelni valsts vai Rīgas labā.
“Tuvāko desmit gadu laikā Rīgā vietas kapos pietiks, problēmas varētu sākties vēlāk, kad ar abām atklātajām kapsētām Bolderājā un Jaunciemā var nepietikt un jāmeklē jauna teritorija,” skaidro G. Zēla.
Kurš novērtēs sabiedrisko nozīmību?
Pagājušā gada rudenī medijos atkal raisījās diskusijas par to, kam un par kādiem nopelniem tiek piešķirtas kapavietas Rīgas daļēji slēgtajos kapos, jo izrādījās, ka Tieslietu ministrijas vārdā parakstīta atbalsta vēstule palīdzējusi nogalinātā maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus ģimenei tikt pie kapavietas I I Meža kapos iepretim Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes piemineklim.
Rīgas kapu priekšnieks teic, ka viņš nebūšot tas speciālists, kurš novērtēs, kurš aizgājējs bijis sabiedriski nozīmīgāks un kurš mazāk: “Cunftēm, organizācijām, biedrībām ir jānosaka, vai tie ir mākslinieki, politiķi, sportisti… Ir personu kategorija, par kurām būtu jāuztur vēsturiskās atmiņas. Un tas būtu jāorganizē valstiskā līmenī.”
Tāpat G. Zēla vērš uzmanību uz problēmu – kas notiek ar sabiedriski nozīmīgu personu kapavietām tad, kad nav tuvinieku, kas tās koptu.
“Es no Rīgas puses aicinātu likumā runāt par valstij un sabiedrībai nozīmīgiem apbedījumiem. Šo apbedījumu kopšanai nav vienota valstiska regulējuma, tas ir uzlikts pašvaldībai kā pienākums. Savās iespēju robežās mūsu sētnieki visu izdara. Bet, tā kā mums šo kapavietu ir nevis viena vai divas, kas nebūtu nekāds slogs, bet ļoti daudz, valstij būtu jānosaka robeža, līdz kurai skaitās sabiedrībai nozīmīga persona un līdz ar to sabiedrībai jārūpējas par kapavietu. Tā kā apbedījumu uzturēšana prasa resursus, tad arī valstij tādi būtu jāatrod,” spriež Rīgas kapu priekšnieks G. Zēla.
Ko darīt ar pieminekļiem kapos?
Arī pārējās Latvijas pašvaldības aicina rast risinājumus, ja darbojošās kapsētās ir pamestas un neapkoptas apbedījuma vietas, kurās ir konstatējami kultūrvēsturiski vērtīgi elementi, tāpat arī – ko darīt ar kapu pieminekļiem, kas nav kultūras pieminekļi, ja tiek veikts virsapbedījums. Piemēram, varētu noteikt, ka pieminekļi drupinātā veidā tiek noglabāti kapsētas teritorijā.
Pašvaldībām nepieciešams arī risinājums saistībā ar kapsētu arhitektūru. Piemēram, Mārupes novada pašvaldībā norāda, ka būtu nepieciešama diskusija par liela izmēra pieminekļiem un monumentiem ģimenes kapavietās, jo tie ierobežo apbedījumu veikšanu līdzās.
Proti, lai izraktu jaunu kapa bedri, jāizbūvē papildu drošības sistēma vai piemineklis uz laiku jādemontē.
“Ja trīsvietīgā kapavietā ir veikts viens apbedījums un uzstādīts liels granīta piemineklis, visbiežāk trīs tradicionāli apbedījumi nemaz nav iespējami. Ja šāds liels piemineklis, kas apgrūtina jauna apbedījuma izveidošanu, ir uzstādīts blakus esošā ģimenes kapavietā, mēdz izveidoties konfliktsituācijas,” norāda Mārupes novada pašvaldībā.
