Visiem ne asakas! Kaņiera Arnolda padomi copmaņiem 2
Arnolds Elksnis par laivu bāzes saimnieku strādā jau vairāk nekā divdesmit gadus.
Sulu mēnesis jau pāri pusei, upēs pamazām pierimst lašu un taimiņu kaujas, rāmos upju līčus ieņem vimbotāji, bet līdaku vīri gatavojas lielajam copes maratonam. Kā tam gatavojas laivu bāzes un ko līdaku speciem var ieteikt profesionāls laivu bāzes uzraugs, devos noskaidrot uz makšķernieku tik ļoti iecienīto Kaņiera ezeru. Ezera krastā sarindotas, zaļos sānus spīdina laivas, gar tām ar galdnieka instrumentiem rokās darbojas enerģisks, smaidīgs vīrs. Arnolds Elksnis šajā laivu bāzē darbojas jau vairāk nekā divdesmit gadus, pazīst teju vai visus copmaņus un lieliski pārzina ezeru un savu saimniecību. Arnolds pirms pensijas vecuma strādājis kombinātā “Māksla” par stikla pūtēju, brīvos brīžus veltījis makšķerēšanai Kaņierī, bet, kad devies pensijā, kura aprēķināta gaužām niecīga, ar prieku pieņēmis piedāvājumu kļūt par laivu bāzes uzraugu.
Arnolds Elksnis: – Šeit varu strādāt darbu, kas sagādā prieku, tikties ar domubiedriem, pārrunāt makšķerēšanas jaunumus un gremdēties tīkamās atmiņās par piedzīvoto. Tieši Kaņiera ezerā ar paštaisītu vobleru pieveicu savu lielāko līdaku 13,2 kilogramu vērtē. Rāmā laikā niedru počos esmu makšķerējis brekšus svarā virs trīs kilogramiem un līņus ap diviem kilogramiem. Darba laikā jau copēt nesanāk, jāpieņem makšķernieki, jāierāda laivas, inventārs, vakaros viss jāpieņem atpakaļ, jāiztīra, jāizsmeļ ūdens, jālabo bojātais inventārs un laivas. Brīvajās dienās dodos uz Ventu, kur makšķerēju vimbas, pirms gada uz gruntenes pieķērās meža vimba gandrīz četru kilogramu svarā, tad gan ļembasts gāja vaļā. Pavasarī, kad daba atmodusies un sāk baroties karpas, ar lielu prieku nododos karpu copei. Karpas ķeru ar mata sistēmu uz boilas, bet vislielāko prieku man sagādā šo spēcīgo zivju vilināšana ar peldošu ēsmu. Karpām ļoti tīk uzturēties starp vilkvālēm, uz kuru stublājiem mīt dažādas karpām tīkamas radības. Ja šādā vietā uzmanīgi iemet sistēmu ar peldošo ēsmu, nav ilgi jāgaida, lai sāktos dievišķais jampadracis. Jau šogad esmu ticis pie glītas sešinieces, bet lielākā noķertā svēra gandrīz vienpadsmit kilogramus.
– Tuvojas līdaku sezona. Ko tu ieteiktu ievērot copmaņiem, lai izvairītos no nelaimes gadījumiem uz ūdeņiem?
– Nekādā gadījumā makšķerējot nevajadzētu lietot alkoholu, tas nomāc loģisko spriešanu, dzen nevajadzīgā steigā un neapdomīgā rīcībā. Pirms došanās ezerā jānovērtē izmantojamās laivas stabilitāte. Pēc manām domām, slikti ir tas, ka elektriskos motorus, kurus izmanto praktiski visi copmaņi, ražotāji aprīkojuši ar ļoti īsiem vadiem. Līdz ar to laivas pakaļgals tiek pārslogots un priekšgals augstu izceļas no ūdens. Uznākot spēcīgākam pūtienam un negaidītam vilnim, laivu var apmest otrādi. Prātīgi dara tie copmaņi, kuri pagarinājuši elektromotoru vadus un laivu vadīšanai izmanto motoru rokturu pagarinātājus.
– Tavi vēlējumi makšķerniekiem jaunajā līdaku sezonā.
– Visiem ne asakas, cienīsim sevi un citus, ievērosim noteikumus un nepaturēsim lomā zemmēra zivtiņas. To vīru priekšā, kuri pieveiks, bet pēc fotosesijas un svēršanas atlaidīs lielu līdaku, noņemšu cepuri. Esiet prātīgi uz ūdeņiem!
