Kangaru nodoti nelaipnai pamātei Eiropai 0
Šad un tad Latvijas gāzes karalis, dinamietis, tenisists Juris Savickis apbalvo tautu ar iekvēlinošiem avīžrakstiem un ir biežs gastrolieris laikraksta “Diena” intervējamā krēslā, kur arī dāvā tēvijai noderīgas saprāta balss diktētas domas. Žēl, ka viņu neaicina uz izjautāšanu universitātes debašu klubā, jo tie jaunieši vajadzīgā dziļumā izprašņātu opapu Juri, kādas ir dziedinošākās zālītes Latvijai.
Šopirmdien darbīgais gāzinieks devis pietiekami ticamus izskaidrojumus, kāpēc mūsu tauta vienkārši iet bojā, kaut nav ne stulba, ne zaglīga. Viņu, par sevi pārliecinātu vīrieti ar “Gazprom” smaržām, atbalsta analītiķi, kuru spriedumi allaž izklausās kā pēdējais vārds pirms Pastardienas. Galvaskauss un sakrustoti kauli ir šo nelaimes vēstnešu simbolika! Paldies Dievam, ka ir liels pulks ļaužu, kuri tikpat skaidri redz tuvojošos katastrofu kā miljonārs Savickis, un saka – dē… rudzi, dē… ar visu ekonomiskā izrāviena dziesmu grāmatu. Pirms pienāks gals, būs tikpat bēdīgs bankets kā Šlesera rezidencē viesnīcas restorānā, kur kaprači, neko no politikas nesaprotoši vēlētāji noveda pretī bojāejai Savickim simpātisko “Par labu Latviju” projektu. Bet, ka mēs visi iesim bojā, pie vainas, protams, ir Eiropas Savienība, jo turienieši nolaupījuši Latviju kā līgavu, tura kā verdzeni. Mūsu valdība kā kangari ir nostājušies paši pret savu tautu, skraidīdami vienā gabalā ar zvaniņu kaklā šlipses vietā uz Briseli un tur lēkādami pēc dominējošo kundziņu stabules. Cik jau nejēdzību sastrādāts, roklaižām kalpojot briseliešu priekšrakstiem! – šausminās “iteras” Lāčplēsis Savickis. Pamātei nodotā valstiņa saņem iespēju rušināties pelnos un tai kā apgrauztu kaulu atmet miljardu eiro, turpretī, ja spaidu kārtā mums neliktu sagandēt attiecības ar Krieviju vai Baltkrieviju, tad ienesīgos bazāros pelnītu, mazākais, trīs miljardus, Savicka draugi nebrauktu laimi meklēt uz ārzemēm, un palicēji nenāktu pie viņa žēloties, ka nav naudas. Jāpiekrīt apsviedīgā biznesa cilvēka raitajam domu gājumam, jo katra pioniera sociālajā atmiņā iegūlis, ka Padomju Savienībā gadu simteņiem 15 republikas dzīvoja kā saticīgas māsas, kamēr ES valda ķildu dieviete Erīda, valstis nevis dod bučas, bet nīstas kā 27 spīganas un vellatas.
Tāpēc Jurim Savickim kā demokrātam, kurš necieš Briseles apaušus galvā un laužņus mutē, Latvijā netrūkst piekritēju. Liela daļa ir uz tām pašām sliedēm – kur rokama elektrificēta dzelzceļa stiga? Protams, ka no Rīgas uz Maskavu jāskrien “električkām”! Kur jābūvē šoseja? Uz Maskavu, uz Maskavu!
Tomēr ir pretēja uzskata paudēji, kuri sarodas kā pirmie niknie sezonas odi un pūlas iekost, iedzelt saimnieciski programmatiskajam vīram. Atrodas degunu raucēji, ka gāzes karaļa izgāzētam propāna balonam ir nelāga piesmaka, ka politiski te izpārdod ziemas sezonas atlikumus – pižikus, ģimnastjorkas un dubļonkas – kopumā lētu preci, ko patērē homo soveticus, kuri ar mieru aizgrābti klausīties lakstīgalas, kas tricina gaisu ar odām padomijai un Maskavai.
Protams, Savicka kunga kritiķi ir ļautiņi, kuru ēdienkartē nr. 1. ir poļu kartupeļi un Briseles kāposti, bet saldajā – bijušie čekisti, kurus it viegli apzīmogot par ienaidniekiem. Nekā nebij, Savickis nebūs vis pa zobam! Valsts drošības komitejā viņā neizdzēšami ielikta un iesakņota ideoloģija – nestrādāt pretēji tautas interesēm!
