0
Pūķgalves glābšanā iesaistījušies zinātnieki
Ruiša pūķgalve aug Ogres Zilajos kalnos, Rāznas Nacionālā parka teritorijā un vēl citviet. Taču šīs atradnes ir nelielas un ar dažiem augiem. Piemēram, Ogres Zilajos kalnos ir divas nelielas laucītes, kas nepārsniedz trešo daļu no rakstāmgalda izmēra.
Pirms astoņiem gadiem Salaspils botāniskā dārza darbinieki iestādīja nedaudzas ruiša pūķgalves no Zilajiem kalniem Lielajos Kangaru kalnos, vietās, kur kādreiz tā augusi, veicot tā saucamo populācijas papildināšanu. “Līdz šim no iestādītajiem ieaugušies 73%. Vienā grāvja malā gan visi iznīka, tajā vietā acīmredzot zvēri lēca pāri vai pavasaros sniegs slīdēja,” spriež Nacionālā botāniskā dārza vadošā pētniece Dace Kļaviņa.
Jārisina arī citas problēmas, piemēram, kā palielināt iestādītās populācijas ģenētisko daudzveidību, lai pūķgalve vairotos arī ar sēklām. “Redzam, ka ar sēklām šie augi uz priekšu neiet. Acīmredzot sēklas nav pietiekami kvalitatīvas,” piebilst D. Kļaviņa.
Mūsdienās laboratorijās zinātnieki no vienas sēklas iegūst daudzus desmitus augu, ko pēc tam audzē mēģenēs sterilā vidē, kamēr tie sasniedz stādīšanai augsnē piemērotu izmēru. No vienas sēklas iegūtajiem augiem ir vienāds ģenētiskais materiāls, līdz ar to notiek radniecīga augu krustošanās.
Vasaras otrajā pusē Kangaru kalnu atradnē daudzveidībai tiks izstādīta pūķgalve, kas iegūta no tuvākās atradnes.
