Foto – Gundega Skagale

 

Latvijai pēc diviem gadiem jāsniedz Briselē ziņojums par tā saucamās Biotopu direktīvas (92/43/EEK) sugām. No Latvijā sastopamajām augu sugām šīs direktīvas II un V pielikumā ir ierakstītas 24, tostarp četras sūnu sugas, informē Latvijas Dabas fonda botāniķe Valda Baroniņa.

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas

Lasīt citas ziņas

Tā kā par šo sugu izplatību un atradņu reģistrēšanu nav speciāla projekta, tad dati ziņojumam galvenokārt tiek iegūti no dažādiem dabas aizsardzības plāniem, jaunizveidotajiem mikroliegumiem, atsevišķiem nelieliem pētījumiem. Tas ir nepietiekami, tāpēc dabas draugus aicina aktīvi reģistrēt dabas novērojumu portālā dabasdati.lv Biotopu direktīvas pielikumos iekļautās biežāk sastopamās augu sugas un, protams, arī retās, ja izdodas tādas atrast. “Tas nepieciešams ne tikai ziņojuma sagatavošanai, bet, protams, arī mums pašiem, jo gandrīz visas šīs sugas ir arī Latvijā īpaši aizsargājamas,” skaidro V. Baroniņa.

Meklējiet meža silpurenes un dzeltenās dzegužkurpītes

Rīgā rīkos piketu ārsta Medņa atbalstam, kamēr padome lems par viņa ārsta sertifikāta anulēšanu

“Kad mēs izbeigsimies, būs jākaro jums pašiem!” “Azov” pārstāvji īpašā intervijā ar latviešu žurnālistiem runā par aktuālo

“Tas būs brīdinājums Rietumiem!” Rajevs par Putina jaunāko eksperimentu

Otrajā pielikumā ir iekļautas Eiropā retas un apdraudētas sugas, kuru aizsardzībai nepieciešams veidot pat īpaši aizsargājamas teritorijas, bet V pielikumā iekļautas ierobežoti izmantojamās sugas, kuru saglabāšanai un aizsardzībai pievēršama uzmanība.

Tā, piemēram, koša un labi atpazīstama ir meža silpurene. Šopavasar šai sugai ir 13 ziņojumi, bet pa visiem gadiem kopā ap 70, teic botāniķe. Sastopama sausos priežu mežos, mežu celiņu malās. Latviju šķērso sugas izplatības areāla rietumu robeža, tāpēc Austrumlatvijā šī suga sastopama biežāk, bet Rietumlatvijā ļoti reti. “Nozīmīgs ir katrs ziņojums, bet jo īpaši interesanti – no Kurzemes puses. Noteikti nevajadzētu sajaukt ar pļavas silpureni, kurai ziedi noliekti lejup un lapas atšķirīgas,” precizē V. Baroniņa.

Droši vien vienaldzīgi neviens nevarēs paiet garām arī dzeltenajai dzegužkurpītei. Izrādās, jaunas, līdz šim nezināmas perspektīvas atradnes ir potenciālie mikroliegumi. Reģistrējot atradni, noteikti jānorāda, vai atrasts viens vai pāris eksemplāru, vai arī augs veido lielāku audzi, ja iespējams – jāsaskaita.