Kaņepīte sūra zāle. Kurš varētu iegūt no to lietošanas medicīnā 0
Tā latvju dainās apraksta sējas kaņepes (latīniski – Cannabis sativa), kuras izsenis Latvijā audzēja gan pārtikai, gan izturīgu šķiedru, spaļu, ēteriskās eļļas iegūšanai. No otras kaņepju pasugas – Indijas kaņepēm (Cannabis indica) top narkotikas – marihuāna un hašišs, tādēļ to audzēšana, izmantošana un izplatīšana mūsu valstī ir krimināli sodāma. Vēl ir savvaļas un dekoratīvās kaņepes, kā arī ap četri simti šā auga selekcionēto formu, ko lieto medicīnā. Pētījumi liecina, ka kaņepēs esošajām vielām piemīt arī ārstnieciskais potenciāls, tāpēc ASV, Izraēlā, Vācijā un daudzās citās valstīs strauji attīstās kaņepju medicīna.
Dažāda stipruma augi
Šāgada aprīlī Berlīnē norisinājās Starptautiskā kaņepju biznesa konference, kuras moto bija Cannabis can save the world! (kaņepes var izglābt pasauli) un kurā piedalījās gandrīz 1000 dalībnieku no 42 pasaules valstīm.
Pašā Vācijā kaņepju medicīna pacientiem ir plaši pieejama.
Piemēram, 2017. gadā valsts šim nolūkam importēja 11 tonnu šā auga ziedu. Arī vācu lauksaimnieki aktīvi iegūst licenci medicīnas kaņepju audzēšanai. Kaņepju lietošana medicīniskiem mērķiem ir legalizēta arī ASV, Izraēlā, Kanādā, Polijā, Portugālē, Šveicē, Čehijā, kopumā vairāk nekā 30 valstīs.
Latvijas Farmaceitu biedrības rūpniecisko farmaceitu sekcijas vadītājs Toms Blūzmanis stāsta, ka lielākais Eiropas kaņepju audzētājs medicīniskiem nolūkiem ir Lielbritānija. Tur tas notiek valsts uzraudzībā, savukārt Austrijā valsts pārraudzībā ir lielākais Eiropas uzņēmums, kas audzē un eksportē medicīnas kaņepju stādus.
“Dažās valstīs, arī Eiropā, pacientiem pašiem savam patēriņam ļauj audzēt ne vairāk par trim noteiktu šķirņu kaņepju stādiem, kurus tie pērk no valsts un kuros aktīvās vielas ir tieši tādā koncentrācijā, kā ieteicis ārsts. Taču smēķēšana vai aktīvo vielu tvaikošana ir tikai viens no daudziem veidiem, kā šo augu lieto medicīnā,” norāda farmaceits. No kaņepēm iegūtās aktīvās vielas tiek iestrādātas dažādās zāļu formās: tinktūrās, ziedēs, supozitorijos, plāksteros, aerosolos.
Kaņepēs ir simtiem dažādu bioloģiski aktīvo vielu: terpīni, flavonoīdi, aminoskābes, taču zinātnieku vislielāko interesi izpelnījusies kanabinoīdu grupa ar vairāk nekā 100 aktīvajām vielām, no kurām ap 40 varētu būt potenciāls medicīnā. Tikai vienai no tām – tetrahidrokanabinolam (THC) – piemīt psihotropa jeb apreibinoša iedarbība, kuras dēļ augs daudzviet pasludināts par nelikumīgu.
Lai izaudzētu tādas kaņepju šķirnes, kurās slimību ārstēšanai nepieciešamās aktīvās vielas būtu atbilstīgā koncentrācijā, tiek veikts rūpīgs selekcijas darbs.
Izveidotas neskaitāmas kaņepju šķirnes ar dažādiem ķīmiskajiem sastāviem un aktīvo vielu koncentrāciju. Liela daļa no tām vairs nesatur vai tikpat kā nesatur psihotropo vielu THC, tās droši var izmantot pacientu, piemēram, bērnu, ārstēšanai, neraizējoties, ka zāles izraisīs apreibumu vai citas nevēlamas blaknes. Vēl daļai selekcionēto šķirņu THC koncentrācija pielāgota citām augā esošajām aktīvajām vielām tā, lai iegūtais terapeitiskais efekts būtu maksimāls, bet blaknes – minimālas.
“Mūsdienās visintensīvāk tiek pētītas divas vielas – psihoaktīvais tetrahidrokanabinols un kanabidiols (CBD), kuru augā ir visvairāk un kuras iedarbojas gan atsevišķi, gan kombinācijā ar citām vielām. No šobrīd pieejamās informācijas skaidri redzamas kaņepju medicīnas tendences – sāpju, iekaisuma, epilepsijas, psoriāzes ārstēšanā tai ir liels potenciāls. Lai gan THC psihoaktīvais elements parasti tiek uzskatīts par kaņepju preparātu galveno nevēlamo blakni, bieži vien, tieši pateicoties tam, citas aktīvās vielas rada nepieciešamo medicīnisko efektu. Atkarībā no devas jebkura viela var būt zāles vai inde,” saka Toms Blūzmanis.
Lielākie ieguvumi
Šovasar ASV zāļu tirgū nonāca pirmais apstiprinātais medikaments, kam izmantots attīrīts kanabidiols un kuru izmantos divu retu un smagu epilepsijas formu – Lenoksa–Gasto sindroma un Dravē sindroma – ārstēšanai bērniem no divu gadu vecuma. Lai arī ASV Pārtikas un medikamentu pārvaldes komisārs Skots Gotlībs atzinis, ka tas medicīnā ir svarīgs solis uz priekšu, vienlaikus piebildis – tas nenozīmē marihuānas smēķēšanas atzīšanu, bet gan viena ārstniecības līdzekļa apstiprināšanu specifiskai izmantošanai.
Neiroloģe un algoloģe (sāpju speciāliste) Linda Zvaune ievērojusi, ka pacienti arvien biežāk interesējas, kāpēc Latvijā nav pieejami augu valsts preparāti, kas satur kanabinoīdus. To apliecinājis arī sarunu festivāls Lampa, kurā šogad viena no sarunu tēmām bija kaņepju medicīna un kurā ikviens interesents varēja iztaujāt narkologus, algologus, farmaceitus un citus medicīnas speciālistus. Kaņepju aktīvās vielas patlaban tiek pētītas saistībā ar dažādām medicīnas jomām: onkoloģiju, neiroloģiju, dermatoloģiju, kardioloģiju, taču reālu medikamentu aptieku plauktos nebūs vēl ilgāku laiku, jo nepieciešami pārliecinoši, nevis strīdīgi klīnisko pētījumu rezultāti.
Kaņepju preparātu efektivitāte jau sevi apliecinājusi HIV pacientu ārstēšanā, kuriem ir tādi simptomi kā muskuļu masas zudums un pazemināta apetīte. Neiroloģijā un algoloģijā tos lieto hronisku neiropātisku sāpju, fibromialģijas sindroma ārstēšanai, epilepsijas ārstēšanai bērniem, sāpju mazināšanai paliatīvajā aprūpē. Kanabinoīdiem piemīt arī spastiskas reakcijas mazinoša iedarbība, ko var izmantot multiplās sklerozes ārstēšanai. Izraēlā noris pētījumi par to lietošanu pacientiem ar hroniskām migrēnām un klastera jeb grupāla veida galvassāpēm, kuras ir tik spēcīgas, ka tās mēdz dēvēt arī par suicidālām galvassāpēm.
“Kaņepju preparāti nav pirmās izvēles medikamenti. Ārsti pārsvarā tos pacientam piedāvā kā alternatīvu risinājumu, ja citas zāles nav spējušas palīdzēt, piemēram, ja ir dažādu slimību izraisītas sāpes,” norāda Toms Blūzmanis.
Kāpēc tomēr ne: aizspriedumi un blaknes
Lai arī ir izplatīts uzskats, ka kanabinoīdiem piemīt zema toksicitāte un zemas pārdozēšanas iespējas un ka tie ir mazāk kaitīgi veselībai nekā alkohols un tabaka, pētījumi liecina – tie ir riska faktors psihožu attīstībai. Saskaņā ar dažiem pētījumiem kanabinoīdi tiek uzskatīti par galveno šizofrēnijas attīstības cēloni, citos – kalpo par slimības palaidējfaktoru, bet ilgstoša to lietošana atstāj negatīvu ietekmi uz kognitīvajām funkcijām, īpaši atmiņu, uzmanību, spēju pieņemt lēmumus, apgūt jaunu informāciju.
Savukārt narkologi prognozē – akceptējot kaņepju medicīnu, palielināsies zālītes pīpmaņu un hašiša lietotāju skaits.
“Pašreizējie pētījumi liecina, ka psihozes, mānijas, šizofrēnija nerodas no kanabinoīdu lietošanas. Tās tikai ātrāk aktivizējas, ja cilvēkam jau ģenētiski noteikta šādu slimību attīstība,” uzsver Toms Blūzmanis. Viņš uzskata, ka izteiktas nevēlamas blaknes sagaidāmas nevis no ārstu izrakstītajiem recepšu medikamentiem, kuros kanabinoīdi, to skaitā THC, ir kontrolētā devā, bet gan no nekontrolētas, melnajā tirgū iegūtu augu lietošanas izklaides nolūkos, kur THC devas nav paredzamas un var radīt nevēlamus efektus.
“Pieprasījums pēc apreibinošām vielām būs vienmēr, tādēļ jāizglīto sabiedrība par visiem riskiem, kas saistīti ar šo vielu lietošanu. Mūsu valstī ir milzīga alkoholisma un azartspēļu problēma, kas liecina, ka iedzīvotāji ļoti viegli pakļaujas atkarībām. Psihiatriem un narkologiem ir taisnība, ka Latvijā brīva marihuānas aprite ir ļoti nevēlama.”
Nav tā, ka medicīniskās marihuānas preparātiem nav pilnīgi nekādu negatīvu blakusefektu. Linda Zvaune teic – kanaboīdu lietošana ilgtermiņā varētu atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz plaušām, endokrīno sistēmu, arī kognitīvajām funkcijām. Pagaidām līdz galam nav izpētīta arī kanabinoīdu farmakokinētika, tas ir, aktīvās vielas iedarbības sākums, maksimālā iedarbīguma periods, uzsūkšanās un izvadīšanas ātrums, darbības ilgums. Šo informāciju, tāpat kā norādes par devām un iespējamām blaknēm ikviens pacients taču vēlas izlasīt zāļu lietošanas instrukcijā.
Kaņepju medicīna Latvijā – nākotnes prognozes
“Kaņepēm gan tautsaimniecībā, gan medicīnā ir milzīgs potenciāls. Šie augi, kuri izmantoti jau sen, tiek atklāti no jauna, ar mūsdienīgu skatījumu un lielāku zināšanu bagāžu. Diemžēl kaņepju medicīnu daudzi ārsti vēl joprojām uztver vienkāršoti: “Še – ņem šo augu, smēķē vesels!” Vēl daudz laika jāvelta precīzu devu izstrādāšanai, lai kaņepju medikamenti atbilstu visām prasībām. Jau tagad daudzas valstis, saprotot, ka kaņepes bez psihoaktīvajiem komponentiem ir drošas, ļaujot no izejvielām ražot uztura bagātinātājus, kosmētikas produktus. Arī Latvijā kaņepju audzētāji būtu gatavi pārkvalificēties no vienas šķirnes uz citām, vajag tikai farmaceitus, kuri būtu gatavi atvērt vietējo aktīvo vielu pārstrādes rūpnīcu, lai Latvija varētu konkurēt ar pasaules tirgu,” domā Toms Blūzmanis.
Arī likumi nebūtu no jauna jāizdomā, piemēram, tādu valstu kā Kanāda vai Čehija likumdošanā viss jau strikti salikts pa plauktiņiem. Atliek tikai iztulkot un pielāgot Latvijas apstākļiem.
Arī Linda Zvaune nešaubās, ka Latvijas pacientiem nākotnē no kaņepju medikamentiem – noteiktiem medicīniskiem preparātiem, gan dabīgiem, precīzi dozētiem auga ekstraktiem, gan arī no sintētiskiem kanabinoīdiem – būs pozitīvi ieguvumi, taču šajā ziņā vēl nepieciešami kvalitatīvi pētījumi. Atliek tikai izglītot sabiedrību un dažādu specialitāšu ārstus, sakārtot likumdošanu, legalizējot kanabinoīdu kontrolētu lietošanu medicīniskiem nolūkiem. Piemēram, dažās valstīs pacientiem tiek izdotas īpašas apliecības, kas apstiprina, ka viņi ir kaņepju preparātu lietotāji.
Der zināt
Marihuānas dekriminalizācija paredz, ka par dažādiem ar marihuānu saistītiem nodarījumiem (lietošanu, glabāšanu) netiek piemērots kriminālsods, proti, nodarījums jeb pārkāpums netiek uzskatīts par kriminālnoziegumu, taču darbība – lietošana vai glabāšana – joprojām nav atļauta un var ietvert citu sodamēru un atbildību, piemēram, administratīvu.
Legalizācija – process, kura laikā iepriekš aizliegtas, nelegālas darbības – ražošana, audzēšana, piedāvājums un pārdošana, arī lietošana un glabāšana – kļūst par atļautām un kontrolētām likuma ietvaros. Legalizācija paredzētu, ka šie procesi valstij būtu jāregulē tāpat kā, piemēram, alkohola un tabakas aprite. Šajā gadījumā, protams, joprojām var pastāvēt gan administratīvi, gan krimināli sodi, piemēram, ja iesaistītas nepilngadīgas personas. Svarīgi uzsvērt, ka no juridiskā viedokļa jebkura veida narkotiku legalizācija būtu pretrunā ar pašreizējām ANO konvencijām. Starptautiskā likumdošana nosaka obligātu kanabisa augu un produktu kontroli, taču tiek pieļauta to lietošana industriāliem un medicīniskiem mērķiem.
Avots: e-žurnāls Aktuāla informācija par atkarības problēmām (AIPAP) 0/2017
Kas ir kas?
Fitokanabinoīdi – dabīgie auga kanabinoīdi, kā kanabidols (CBD), tertahidrokanabinols (THC, vienīgā psihoaktīvā viela kaņepēs) un vēl 104 kanabinoīdi. Kopumā augs satur ap 750 dažādu ķīmiski aktīvu vielu.
Sintētiskie kanabinoīdi – ķīmiski savienojumi, strukturāli līdzīgi auga dabīgajiem kanabinoīdiem.
Marihuāna – izžāvēta, no Indijas kaņepēm iegūta narkotika, kas paredzēta smēķēšanai izklaides nolūkā.
Hašišs – narkotiska viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm.
Potenciālie terapeitiskie efekti:
bronhus paplašinoša iedarbība (bronhiālā astma)
mazina ķīmijterapijas blaknes: sliktu dūšu, vemšanu
stimulē apetīti (paliatīvā aprūpe, HIV/AIDS )
atsāpina (vēža izraisītas, fantoma, neiropātiskas sāpes, fibromialģija)
mazina spasticitāti (multiplā skleroze, muguras smadzeņu bojājumi)
krasi uzlabo psoriāzes slimnieku veselības stāvokli.
Diskutabli pētījumu rezultāti
Tādu slimību ārstēšanai kā diabētiskā neiropātija, HIV/AIDS rosināta neiropātija un citas sāpes, Alcheimera slimība, pārkinsonisms, cervikālā distonija, Krona slimība, glaukoma.
Mūsu eksperti
TOMS BLŪZMANIS, Latvijas Farmaceitu biedrības rūpniecisko farmaceitu sekcijas vadītājs, farmaceits
LINDA ZVAUNE, veselības centra Vivendi neiroloģe, algoloģe
