Kaņepes – ne tikai, lai apreibtu! Medicīnā tām paredz spožu nākotni 0
Kaņepīte, sūra zāle – tā latvju dainās apraksta sējas kaņepes (latīniski – Cannabis sativa), kuras izsenis Latvijā audzēja gan pārtikai, gan izturīgu šķiedru, spaļu, ēteriskās eļļas iegūšanai. No otras kaņepju pasugas – Indijas kaņepēm (Cannabis indica) top narkotikas – marihuāna un hašišs, tādēļ to audzēšana, izmantošana un izplatīšana mūsu valstī ir krimināli sodāma. Vēl ir savvaļas un dekoratīvās kaņepes, kā arī ap četri simti šā auga selekcionēto formu.
Pētījumi liecina, ka kaņepēs esošajām vielām piemīt arī ārstnieciskais potenciāls, tāpēc ASV, Izraēlā, Vācijā un daudzās citās valstīs strauji attīstās kaņepju medicīna.
Tai ir nākotne arī Latvijā, uzskata speciālisti.
Dažāda stipruma augi
Šāgada aprīlī Berlīnē norisinājās Starptautiskā kaņepju biznesa konference, kuras moto bija Cannabis can save the world! (kaņepes var izglābt pasauli) un kurā piedalījās gandrīz 1000 dalībnieku no 42 pasaules valstīm.
Pašā Vācijā kaņepju medicīna pacientiem ir plaši pieejama, piemēram, 2017. gadā valsts šim nolūkam importēja 11 tonnu šā auga ziedu. Arī vācu lauksaimnieki aktīvi iegūst licenci medicīnas kaņepju audzēšanai. Marihuānas lietošana medicīniskiem mērķiem ir legalizēta arī ASV, Izraēlā, Kanādā, Polijā, Portugālē, Šveicē, Čehijā, kopumā vairāk nekā 30 valstīs.
Latvijas Farmaceitu biedrības rūpniecisko farmaceitu sekcijas vadītājs Toms Blūzmanis stāsta, ka lielākais Eiropas kaņepju audzētājs medicīniskiem nolūkiem ir Lielbritānija. Tur tas notiek valsts uzraudzībā, savukārt Austrijā valsts pārraudzībā ir lielākais Eiropas uzņēmums, kas audzē un eksportē medicīnas kaņepju stādus.
“Dažās valstīs, arī Eiropā, pacientiem pašiem savam patēriņam ļauj audzēt ne vairāk par trim noteiktu šķirņu kaņepju stādiem, kurus tie pērk no valsts un kuros aktīvās vielas ir tieši tādā koncentrācijā, kā ieteicis ārsts. Taču smēķēšana vai aktīvo vielu tvaikošana ir tikai viens no daudziem veidiem, kā šo augu lieto medicīnā,” norāda farmaceits.
No kaņepēm iegūtās aktīvās vielas tiek iestrādātas dažādās zāļu formās: tinktūrās, ziedēs, plāksteros, aerosolos.
“Mūsdienās visintensīvāk tiek pētītas divas vielas – psihoaktīvais tetrahidrokanabinols un kanabidiols (CBD), kuru augā ir visvairāk un kuras iedarbojas gan atsevišķi, gan kombinācijā ar citām vielām. No šobrīd pieejamās informācijas skaidri redzamas kaņepju medicīnas tendences – sāpju, iekaisuma, epilepsijas, psoriāzes ārstēšanā tai ir liels potenciāls.
Lai gan THC psihoaktīvais elements parasti tiek uzskatīts par kaņepju preparātu galveno nevēlamo blakni, bieži vien, tieši pateicoties tam, citas aktīvās vielas rada nepieciešamo medicīnisko efektu. Atkarībā no devas jebkura viela taču var būt zāles vai inde,” saka Toms Blūzmanis.
“Kaņepēm gan tautsaimniecībā, gan medicīnā ir milzīgs potenciāls. Šie augi, kuri izmantoti jau sen, tiek atklāti no jauna, ar mūsdienīgu skatījumu un lielāku zināšanu bagāžu. Diemžēl kaņepju medicīnu daudzi ārsti vēl joprojām uztver vienkāršoti: “Še – ņem šo augu, smēķē vesels!” Vēl daudz laika jāvelta precīzu devu izstrādāšanai, lai kaņepju medikamenti atbilstu visām prasībām.
Jau tagad daudzas valstis, saprotot, ka kaņepes bez psihoaktīvajiem komponentiem ir drošas, ļaujot no izejvielām ražot uztura bagātinātājus, kosmētikas produktus. Arī Latvijā kaņepju audzētāji būtu gatavi pārkvalificēties no vienas šķirnes uz citām, vajag tikai farmaceitus, kuri būtu gatavi atvērt vietējo aktīvo vielu pārstrādes rūpnīcu, lai Latvija varētu konkurēt ar pasaules tirgu,” domā Toms Blūzmanis. Arī likumi nebūtu no jauna jāizdomā, piemēram, tādu valstu kā Kanāda vai Čehija likumdošanā viss jau strikti salikts pa plauktiņiem. Atliek tikai iztulkot un pielāgot Latvijas apstākļiem.
DER ZINĀT
Marihuānas dekriminalizācija paredz, ka par dažādiem ar marihuānu saistītiem nodarījumiem (lietošanu, glabāšanu) netiek piemērots kriminālsods, proti, nodarījums jeb pārkāpums netiek uzskatīts par kriminālnoziegumu, taču darbība – lietošana vai glabāšana – joprojām nav atļauta un var ietvert citu sodamēru un atbildību, piemēram, administratīvu.
Legalizācija – process, kura laikā iepriekš aizliegtas, nelegālas darbības – ražošana, audzēšana, piedāvājums un pārdošana, arī lietošana un glabāšana – kļūst par atļautām un kontrolētām likuma ietvaros. Legalizācija paredzētu, ka šos procesus valstij būtu jāregulē tāpat kā, piemēram, alkohola un tabakas aprite. Šajā gadījumā, protams, joprojām var pastāvēt gan administratīvi, gan krimināli sodi, piemēram, ja iesaistītas nepilngadīgas personas.
Svarīgi uzsvērt, ka no juridiskā viedokļa jebkura veida narkotiku legalizācija būtu pretrunā ar pašreizējām ANO konvencijām. Starptautiskā likumdošana nosaka obligātu kanabisa augu un produktu kontroli, taču tiek pieļauta to lietošana industriāliem un medicīniskiem mērķiem.
Avots: e-žurnāls Aktuāla informācija par atkarības problēmām (AIPAP) 0/2017
Visu rakstu par kaņepju medicīnas potenciālu lasiet žurnāla “36,6 °C” novembra numurā vai tā elektroniskajā versijā!
