Iveta Pāvula jau trešo gadu ne vien pārstrādā pašu audzētas sējas kaņepju sēklas, bet arī sadarbībā ar Priekuļu Agroresursu un ekonomikas institūtu un citiem projekta partneriem pēta bioloģisko kaņepju audzēšanas un pirmapstrādes tehnoloģiskos aspektus.
Iveta Pāvula jau trešo gadu ne vien pārstrādā pašu audzētas sējas kaņepju sēklas, bet arī sadarbībā ar Priekuļu Agroresursu un ekonomikas institūtu un citiem projekta partneriem pēta bioloģisko kaņepju audzēšanas un pirmapstrādes tehnoloģiskos aspektus.
Foto: Anda Krauze

Latvijas čia sēklas – kaņepes 0

Biezpiens ar taukšķētām un sagrūstām kaņepēm kādreiz bija latviešu zemnieku maltītes ikdienas sastāvdaļa. Tagad šo olbaltumvielām un citām vērtīgām vielām bagāto produktu ēdam retāk, bieži vien priekšroku dodot eksotiskajām ārvalstniecēm – čia sēklām vai kam citam, kaut kaņepju sēklu uzturvērtība ir tieši tāda pati.

Reklāma
Reklāma

Dabisks un ģenētiski nemodificēts

Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Kā izaudzēt kaņepes un pārstrādāt šā auga sēklas, tagad zina arī Iveta Pāvula, diplomēta juriste, kas pamatā darbojusies banku biznesā. “Pirms kādiem pieciem gadiem man radās sajūta, ka vajadzētu kādas pārmaiņas profesionālajā jomā, darīt kaut ko reālāku, piemēram, kaut ko audzēt vai ražot,” stāsta SIA Spelta, kas pazīstama ar zīmolu Loja, īpašniece Iveta Pāvula.

Sakrita vairāki apstākļi, kas ļāva realizēt šīs pārmaiņas. Pirmkārt, strādājot par juristi un konsultējot klientus, bija uzkrāta pieredze, kā uzsākt uzņēmējdarbību, būvēt savu uzņēmumu. Otrkārt, kuplās ģimenes locekļi – gan tēvs un māte, gan brālis ar ģimeni – jau nodarbojās ar lauksaimniecību – sēklkopību un graudkopību, tātad bija gan zināšanas, gan nepieciešamie tehnikas resursi, gan zeme Mazsalacas novadā. “Es nācu ar ideju, ka varētu audzēt kaņepes. Man ir pastiprināta interese par veselīgu un dabai draudzīgu dzīvesveidu, tāpēc izvēlējos šo kultūraugu. Tas ir īsts super­augs, kas pilnībā lietderīgi izmantojams no saknes līdz galotnei.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Kaņepju sēklas ir augstvērtīgs augu valsts produkts, kas nodrošina cilvēka organismam ļoti nepieciešamas uzturvielas: olbaltumvielas, neaizvietojamās taukskābes, šķiedrvielas, kā arī vitamīnus un minerālvielas. Turklāt tas ir dabisks, ģenētiski nemodificēts produkts, kas nesatur glutēnu (tāpēc var ēst tie, kas cieš no celiakijas) un citus alergēnus.

Uzturā izmanto sējas kaņep­ju (Cannabis sativa L.) sēklas. Tas ir viengadīgs kaņepju dzimtas (Cannabaceae) augs, kura augļi no botāniskā viedokļa ir rieksti, tomēr praksē tos sauc par sēklām. Tās izceļas ar labām garšas īpašībām un augstu eļļas saturu, tāpēc iespējams izmantot daudzveidīgi.

Vietējās – vislabākās!

Iveta izstāsta, ka šo seno kultūraugu audzē daudzviet, piemēram, Nīderlandē, Vācijā, Francijā, arī Igaunijā un Lietuvā (mūsu kaimiņi esot čaklāki kaņepju audzētāji nekā mēs!), Eiropā ir vairāki desmiti sertificētu sējas kaņepju šķirņu. “Esam izmēģinājuši dažādas sējas kaņepju šķirnes, piemēram, somu šķirni ‘Finola’, arī ‘Uso 31’ un ‘Zenit’, lai saprastu, kura no tām būtu piemērotāka mūsu klimatiskajiem apstākļiem un pārstrādei. Sapratām, ka jāpaliek pie sēklām, ko bijām iegādājušies no pieredzējušiem kaņepju audzētājiem Grīnbergiem, kuri saimnieko zemnieku saimniecībā Adzelvieši Burtnieku novadā.”

Iveta turpinot paskaidro, ka šķirne, kas izsenis augusi Latvijā, ļoti labi pielāgojusies mūsu klimatam, ir izturīga un tai piemīt ļoti labas garšas īpašības, ko esot atzinuši pat šefpavāri, kas strādā ar Mišlēna zvaigznēm apzīmogotos restorānos. “Kopīgiem spēkiem ar domubiedriem panācām, ka kaņepju šķirne ‘Adzelvieši’ Latvijā tiek oficiāli atzīta. Līdz ar to lauksaimniekiem, kuri to audzē, ir iespēja pretendēt uz platību maksājumiem. Šogad pirmo gadu piedāvāsim arī šīs šķirnes sēklas materiālu citiem lauksaimniekiem.”

Reklāma
Reklāma

Tagad vietējā tirgū ir ienākuši vairāki ka­ņepju sēklu produkti, kurus var atpazīt pēc zīmola Loja: neapstrādātas un arī lobītas sēklas, kaņepju eļļa un kaņepju sēklu proteīna un šķiedrvielu pulveris.

Gan uzturā, gan kosmētikā

Kaņepju eļļu iegūst ar aukstās spiešanas metodi, tā ir nerafinēta, līdz ar to saglabājas eļļas bioloģiskā vērtība. Šīs eļļas sastāvā ir vērtīgās neaizvietojamās taukskābes, to skaitā omega-3, kas palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni asinīs. Viena divas ēdamkarotes kaņepju eļļas dienā nodrošina organismam nepieciešamo omega-3 taukskābju dienas devu.

To pilda tumšā stikla pudelē, kas eļļu labāk aizsargā pret gaismas iedarbību. Ieteicams uzglabāt vēsā, tumšā vietā, kur gaisa temperatūra nav augstāka par 15 °C. Pēc atvēršanas pudele jāliek ledusskapī. Ja ievēro šos noteikumus, eļļu var uzglabāt līdz pat gadam.

Eļļas sastāvā esošais hlorofils produktam piešķir tumši zaļu krāsu.

UZZIŅA

• Kaņepju sēklas izmanto uzturā, kosmētikas un farmācijas nozarē. Augstvērtīgas kosmētikas ražošanai izmanto arī kaņepju eļļu.

• No kaņepju šķiedrām ražo tauvas, virves, auklas un diegus, auž audumus, lieto būvniecībā, autorūpniecībā un citās nozarēs.

• Izmanto arī auga koksnaino daļu (spaļus) – gan zirgkopībā kā pakaišu materiālu, gan enerģētikā kā augstas siltumspējas kurināmo, gan būvniecībā kā kaņepju betona komponentu.

INTERESANTI

Savulaik vācu baroni kaņepju sviestu saukuši par latviešu melnajiem ikriem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.