Drīkst audzēt visi! “Obelišku skandālists” par kaņepēm kā biznesa iespēju 7
Andra Višņevska saimniecība Dekšāres pagasta Obelišku ciemā šovasar lielāku atpazīstamību iemantoja ar izskanējušo skandālu par kaņepju tējas tirgošanas aizliegšanu.
Dažus kilometrus aiz Dekšārēm, labības un griķu lauku ieskauti, jau piekto gadu saimnieko Višņevsku ģimene – Andris, viņa sieva Debora un abi bērni – Fredis un Gabriela. Blakus saimniecībai plešas kaņepju lauks, kur nobriest galvenais saimnieku turīguma avots – sējas kaņepes. Tepat netālu dzīvo kaimiņiene Dzidra Bruzgule, kurai pērn policija nogrieza visas izaudzētās kaņepes, kas tika plaši aprakstīts presē.
“Obelisk Farm” sētā sastopam viesus – krustpiliešus Pēteri Mauriņu un Raisu Lazdiņu. Viņi sarunā ar “Latvijas Biznesu” pauž sašutumu par kaņepju tējas tirdzniecības aizliegumu, jo sējas kaņepes Latvijā jau izsenis lieto pārtikā.
“Mēs audzējam savām vajadzībām, samaļu kaņepju riekstiņus un lieku klāt pie sviesta. Kaņepju produkti ir ļoti veselīgi. Gadsimtiem cilvēki lietojuši,” stāsta sastaptie. Jautāju saimniekam, vai viesu un interesentu šogad daudz. Saimnieks ir nedaudz pārsteigts par kuplo apmeklētāju skaitu arī ikdienā un teic, ka interese par sējas kaņepēm un to izmantošanu ir liela.
Muzejs un siltināšana
Blakus pagalmam saulē gozējas trīs nelieli namiņi. Izrādās, tās ir nesen apmācībās tapušās suņu būdas, kur kaņepe izmantota kā siltināšanas materiāls. Vēl dažas lietas jāpielabojot un tad tās tikšot nogādātas dzīvnieku patversmē Daugavpilī, sola Andris. Ēku siltināšana ir tikai viens kaņepju izmantošanas veids, kas iecienīts visā pasaulē. Arī paši saimnieki siltina ar kaņepēm. Daļa dzīvojamās ēkas siltināta vēl šogad, bet vējtveris – pirms trim gadiem. “Pamazām nosiltināsim visu. Zinu, ka tas darbojas – kad kāds zvana, jāiet laukā, jo iekštelpās nav mobilo sakaru zonas – cauri siltinātajām sienām nekas neiet cauri,” smaida saimnieks.
Blakus esošajā ēkā iekārtots kaņepju muzejs, kas atklāšanu piedzīvoja šogad 1. maijā. Muzejā var iepazīties ar kaņepju lietošanas veidiem gan pārtikā, gan apģērbu ražošanā, papīra izgatavošanā.
“Tautasdziesmas par kaņepēm dziedātas vismaz 200 gadus, tas nozīmē, ka kaņepe te jau ir augusi. Papīru no kaņepju šķiedras var ikviens pagatavot, mēs piedāvājam arī meistarklases papīra pagatavošanā. Apģērbi, virves, tauvas, spaļi ēku siltināšanai, ko var izmantot arī kā mulču. Katrā kaņepes sastāvdaļā – sēklā, ziedā, stiebriņā – ir kāds produkts. Mēģinu parādīt, lai cilvēki saprot, cik vērtīgs ir šis augs,” uzsver Višņevskis. Kaņepju putekšņi atrasti pat arheoloģiskajos izrakumos pie Lubāna ezera, kas datēts ar laiku pirms 5500 gadiem.
Līdz kaņepju audzēšanai Andris nonācis nejauši: “Atradu internetā zīmējumu ar kaņepju lapiņu, kurai apkārt bija uzzīmēti visi tās izmantošanas veidi.” Tolaik viņi abi ar sievu Deboru dzīvoja Londonā, kur dzimuši abu bērni, un jau tad domājuši par atgriešanos Latvijā. Otrs variants bija braukt uz sievas dzimteni Portugāli, bet tur dzīve ir daudz dārgāka. Izvēlējušies Latviju un konkrēti – Latgali. Lai arī Andra vecāki ir kurzemnieki un viņš pats izaudzis Pierīgā, Latgalē izdevies iegādāties īpašumu par pieņemamu cenu.
“Ir labi. Galvenais bija dzīvot laukos. Ar kaņepēm nodarbojamies trešo gadu un esam ļoti apmierināti,” stāsta Andris. Obelišku ciema pamatiedzīvotāji – vecticībnieki – jaunu kaimiņu ierašanos uzņēmuši ļoti atzinīgi. Andris īpaši slavē kaimiņu zemnieku Ēriku Zeimuli, kurš izpalīdz ar tehniku lauku apstrādāšanā, jo Višņevskiem savas tehnikas pagaidām nav.
Rūpals atdzimst
Kaņepes saimnieks audzē 0,8 ha platībā, un viss paliek pašu saimniecībā, kur paši gatavo tēju, mušļa batoniņus, eļļas, papīru, šķiedras – tos var nopirkt gan saimniecībā uz vietas, gan internetveikalā. Puse lauka dod tēju, otra puse – ap 200 kg kaņepju sēklu. Sēšanai Andris izvēlas tikai sertificētas sēklas. ES pašlaik sertificētas vairāk nekā 60 šķirnes, un var izvēlēties jebkuru no tām. Latvijā sertificētas kaņepju sēklas piedāvā saimniecība “Adzelvieši”.
Saimnieks pagaidām eksperimentē ar šķirnēm, piemēram, šogad izvēlēta franču un rumāņu šķirne. Rudenī tiks izvērtēts, kura labāka. Iepriekš sēta somu šķirne ‘Finola’, kas nogatavojas ātri – 110 dienu laikā.
Pēteris Mauriņš zina teikt, ka daudz kaņepju šobrīd audzē Preiļu un Līvānu novadā. Savukārt Višņevskis novērojis, ka interese par kaņepēm atdzimst ne tikai Latvijā, bet arī citur Baltijā. Atdzimst arī industriālā kaņepju pārstrāde, taču problēma ir gatavo produktu ražošana.
“Mums ir audzēšana, ir pārstrāde, bet nav ražošanas. Interese ir, bet nav rocības, jo iekārtu iegādei vajag daudz naudas.
Pirmās džinsa bikses izgudroja latvietis, un audumā bija kaņepju šķiedra. Pēc tam saprata, ka bikses nevar nonēsāt un kaņepju šķiedru ņēma ārā, citādi bizness nesanāktu.”
Gaida risinājumu
“Pēc notikušā skandāla ar tējām nejūtos labi. Man joprojām nav skaidrs, ko drīkstu un ko nedrīkstu. Tagad tējas tirgošana nav nedz atļauta, nedz aizliegta. Divus gadus man nebija nekādu problēmu, tagad pēkšņi ir. Katru gadu PVD uzskaita produktus, ko ražoju, kā es to daru, kādi ir iepakojumi, pārbauda visas receptūras, higiēnu. Vienīgi šogad protokolā nav ierakstīta kaņepju ziedu tēja. Mans jautājums ir konkrēts – vai drīkstu turpināt ražot un tirgot, ja protokolā tēja nav uzskaitīta?” jautā Andris Višņevskis.
Saimnieks kopā ar juristu uzrakstījis vēstuli PVD, lai saņemtu oficiālu atbildi un rastu skaidrību. Lai arī viņš saņēmis mutisku zvanu no Rēzeknes PVD darbinieces, ka šo tēju drīkst pārdot, saimnieks pagaidām to nedara un gaida oficiālu PVD atbildi.
“Ar kaņepi nedrīkst tā darīt – nav aizliegts un nav arī atļauts. Stāstām, cik vērtīga ir kaņepe, un izglītojam cilvēkus. Indijas kaņepē ir narkotika, bet sējas kaņepē tās gandrīz nav – tā ir galvenā atšķirība. Cilvēki, dzirdot vārdu “kaņepe”, uzreiz smaida un domā, ka tā jāpīpē. Cenšamies lauzt šo stereotipu,” stāsta saimnieks.
Pērn Valsts augu aizsardzības dienests paņēmis paraugus un veicis pārbaudi, vai kaņepes nesatur narkotiskās vielas, un nekas nav bijis. Iepriekšējos gadus Andris pats sūtījis paraugus uz laboratoriju, lai zinātu, kāda ir situācija.
“Sējas kaņepes ir tā selekcionētas, ka tās nevar saražot narkotikas, augā nav tādu gēnu,” uzsver Višņevskis.
Viņš ir neizpratnē, kāpēc Veselības ministrija iebilst pret kaņepju audzēšanu pašu vajadzībām. “Ministrija atbalsta to, ka farmācijas industrija var ražot medikamentus no kaņepju ekstraktiem, bet lielākā vairumā tas būs sintētiski radīts produkts, kas nedarbojas tik labi kā dabiskais. Uzskatu, ka ikvienam ir tiesības audzēt kaņepes savām vajadzībām,” pārliecināts Višņevskis. Šo jautājumu mēģinājusi risināt arī Latvijas Industriālo kaņepju audzētāju asociācija, bet saskārusies ar ministrijas iebildumiem.
Būs salmiņi un konfektes
Kādu “Obelisk Farm” saimnieks redz nākotni? “Gaišu.” Jau tiek domāts par jauniem produktiem, piemēram, kaņepju stiebra salmiņiem un kaņepju konfektēm, limonādi. Jau drīzumā muzeja eksponātiem pievienosies 3D printera diegs, kas ražots no kaņepju šķiedras un pasūtīts no ASV.
Andris uzskata, ka katrā Latvijas novadā jābūt izglītojošam centram, kur varētu izglītoties par šo perspektīvo kultūru. “Obelisk Farm” saimnieks savā sētā katru gadu rīko vismaz četrus izglītojošus pasākumus. Saimnieks pats vēl mācās Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolā, apgūstot pārtikas tehnologa specialitāti, savukārt Debora ieguvusi sabiedrisko attiecību speciālista amatu, un abu zināšanas lieti noder pašu uzņēmumā. Debora turpina mācīties maģistrantūrā, viņai ļoti patīk dzīve Latvijā, Latgales lauku sētā. Ģimenē runā trīs valodās, un tā ir liela priekšrocība. Arī saimniecības nosaukumā angliskots ciema nosaukums, lai “visā pasaulē zina, ka Latvijā, Obelišku ciemā, audzē kaņepes”. Galvenais ir brīvība, miers un te, Latgalē, tas viss ir, piebilst Andris Višņevskis.
Sēkla
Pirms pieciem gadiem atgriežas Latvijā un Dekšāres pagastā sāk veidot saimniecību “Obelisk Farm”, kas nodarbojas ar kaņepju audzēšanu.
Dīgļi
Šogad 1. maijā atklāj Kaņepju muzeju. Tas izveidots, piesaistot pūļa finansējumu.
Augļi
Plāno jaunu produktu ražošanu, to vidū kaņepju stiebru salmiņus, konfektes, limonādi.
VĒRTĒJUMS: Aizliegt nav pareizi
Latvijas Industriālo kaņepju audzētāju asociācijas vadītājs Guntis Vilnītis: “”Obelisk Farm” saimnieks ir asociācijas goda biedrs. Viņa rīcība kaņepju popularizēšanā ir apsveicama un atbalstāma. Taču, ja viņš ies spītīga auna ceļu, pieprasot PVD izziņu, ar to var izdarīt lāča pakalpojumu ne vien Latvijas, bet arī citu valstu kaņepju audzētājiem. Ņemot vērā jauno regulējumu, PVD nevar izdot šādu atļauju. Tēju var tirgot kā lapu maisījumu, bet uz tās nedrīkst būt uzraksts, ka to var lietot pārtikā. Mēs vācam pierādījumus un strādājam pie tā, lai pierādītu Eiropas Komisijai, ka kaņepju tēja nav iekļaujama Jaunās pārtikas sarakstā. Latvijā tā ir izmantota kopš sentēvu laikiem, un būtu nepareizi to aizliegt.”
