Cimperlīgas, bet ne vārgas. Kā šogad klājas kaņepju audzētājiem? 0
Lai gan industriālo kaņepju audzēšanas apjomi Latvijā pēdējos gados turpina kāpt, šā gada raža, visticamāk, nebūs no labākajām. Kultūraugs pats par sevi ir izturīgs, taču tas pilnvērtīgi spēj attīstīties vien siltā un mitrā laikā, kāda šogad pie mums nebūt nav. “Ja šādas vasaras būs arī turpmāk, jādomā par irigācijas sistēmas veidošanu,” spriež Ingus Niedra, kurš Jelgavas novada Blankenfeldē jau septīto gadu nodarbojas ar kaņepju audzēšanu.
“Jau izsenis senči ir nodarbojušies ar lauksaimniecības kultūru audzēšanu, arī ar kaņepju un linu. Šis kultūraugs ir ļoti vērtīgs, proteīniem un olbaltumvielām bagāts produkts, tādēļ vajadzīgs cilvēka organismam. Tieši tādēļ atjaunot kaņepju audzēšanas tradīcijas Latvijā, pievērsties šai nozarei man šķita tik būtiski,” par to, kā nonācis līdz šai idejai, stāsta I. Niedra.
Kaņepes esot veģetāriešiem un vegāniem piemērots produkts. “Proteīni, kas atrodami kaņepēs, ir līdzvērtīgi liellopa un jēra gaļai, savukārt minerāli – zivīm. Veģetāriešiem un vegāniem it īpaši ieteicams savā ēdienkartē iekļaut kaņepju sēklas, lai nezaudētu tik nepieciešamās aminoskābes. Kaņepju sēkliņas satur daudz tauku, īpaši neaizstājamās taukskābes un citas polinepiesātinātās taukskābes, kas pretstatā tā dēvētajiem sliktajiem taukiem uzlabo cilvēka vielmaiņu, sirds un asinsvadu veselību. Tās arī ir vērtīgākas par citām, piemēram, izdaudzinātajām čia sēklām.”
Saimnieks nodarbojas ar bioloģisko kaņepju audzēšanu. No sēklām gatavo eļļu un sviestu, ko pēcāk pārdod tirgū. “Klasiskais, bet tajā pašā laikā pieprasītais kaņepju sviests tiek pagatavots, neizmantojot piena produktus un sāli,” dodot nogaršot, stāsta kaņepju pazinējs. Garša neierasta, bet nav specifiska. Pielīdzināma klasiskajam sviestam ar zaļumiem, taču jūtami mazāk treknuma tajā. Saimnieks paskaidro, tāpat kā ierasto sviestu, arī kaņepju sviestu ziež uz rupjmaizes, ar ko tas sader vislabāk. Savukārt kaņepju sēklu eļļa esot līdzvērtīga linsēklu eļļai, iespējams, pat nedaudz vērtīgāka. “Cilvēka organismam to ir vieglāk uzņemt, un tā ātrāk oksidējas.” Ēdamkarote šā produkta dienā ieteicama tiem, kas vēlas stiprināt kaulus, nagus, matus, uzlabot sejas un ķermeņa ādas veselību. Neaizvietojamajām taukskābēm esot liela nozīme arī grūtniecības laikā, kad notiek embrija šūnu, audu un orgānu veidošanās. Arī pēc tam – bērna zīdīšanas periodā. Kaņepju sēklu eļļai ir tumši zaļa krāsa, maiga sēkliņu garša un aromāts. Nogaršoju un secinu, ka salīdzinājumā ar linsēklu eļļu kaņepju eļļas garša nav tik rūgtena un specifiska. Veselības labā to no rītiem lietot patīkamāk, lai gan vērtības ziņā abas ir līdzvērtīgas.
Cimperlīgs, bet ne vārgs augs
Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis skaidro, ka kaņepe pēc būtības ir diezgan nepacietīgs augs. Tas labi jūtas un attīstās mitrā un siltā laikā. “Ja šis kultūraugs nesaņem pietiekami daudz mitruma, tas iekapsulējas un turpina attīstību vien tad, ja kļūst mitrāks. Tiem saimniekiem, kuri iesēja kaņepes laikā, kad vēl nebija šis ilgstošais karstums, raža būs. Taču tie lauki, kas nav saņēmuši lietu, ir pelēki un nezālēm aizauguši.” Taujāts, ja turpmāk būs lietaināks laiks, vai iespējams ražu glābt, G. Vilnītis vērtē: “Viss ir Dieva rokās. Kaņepes vāc rudenī, tādēļ, ja atkal būs otra galējība – pārlieku mitrs, ražu būs ļoti grūti novākt.”
“Kaņepe ir ļoti izturīgs kultūraugs, šajā ziņā krietni pārāks par citiem. Audzēšana un ražas vākšana ir gana līdzīga, sēkla jāiesēj un raža jānovāc pareizā laikā. Lai tas pilnvērtīgi izaugtu, arī saules siltumam un mitrumam ir jābūt līdzsvarā,” stāsta I. Niedra. “Tāpat kā citiem zemniekiem, prognozējams, ka arī mums šā gada lielais karstums un sausums radīs skādi. Augam klājas grūti, ja tas nesaņem pietiekami daudz mitruma, un kaņepes ir diezgan prasīgas pēc tā. Tas, bez šaubām, ietekmēs ražas rādītājus. Tās kaņepes, kas paspēja izaugt pirms lielā sausuma, iespējams, sakni izdzina dziļāk un sasparosies. Taču liela daļa karstuma dēļ pāragri nogatavojās vai nepaspēja izaugt. Laistīju, cik vien varēju, taču tas nenācās viegli, jo platības ir lielas, neaudzēju kaņepes mazdārziņā.” Atšķirībā no visiem citiem konvenciālajiem kultūraugiem šis kultūraugs neesot tik prasīgs pret ķimikālijām un tad, kad jau ir paaudzies, karstumu paciešot tīri labi. Ražu vāc septembrī, dažkārt arī oktobrī, jo kaņepēm ir garāks veģetācijas laiks nekā, piemēram, kviešiem, miežiem vai rudziem. Vākšana esot ļoti grūta, jo pats par sevi augs ir cimperlīgs. To arī nesēj rudenī kā ziemājus.
Spaļus un šķiedru izmanto māju būvēšanā
Zināms, ka pārtikas kaņepju audzēšana un eksportēšana ir populāra visā pasaulē. Taču vārds “kaņepe” nereti cilvēkiem asociējas vien ar narkotisko vielu marihuānu, ko cilvēki pīpē, lai apreibinātos. Vai Latvijā šis stereotips pamazām tiek lauzts? “Protams, globāli pasaulē kaņepes vairāk asociējas ar tām kaņepēm, kuras pīpē vai lieto ārstnieciskos nolūkos. Bet patiesībā kaņepēm ir 3000 gadu sena vēsture. Arī pašos, pašos pirmsākumos tās Senajā Ķīnā ieguva un kultivēja gan šķiedras, gan pārtikas ieguvēji. Arī Latvijā ar kaņepju audzēšanu sāk nodarboties arvien vairāk saimnieku. Dažāda vecuma cilvēki labprāt nāk un pērk mūsu ražotos produktus. Būtiski, ka no kaņepēm var iegūt arī kaņepju šķiedru un kaņepju spaļus, kas var kalpot kā ļoti labs videi draudzīgs celtniecības materiāls. Mūsdienās videi draudzīga ekoloģiska būvniecība un CO2 izmešu mazināšana ir ļoti aktuāla un svarīga lieta,” saka I. Niedra. Taujāts, vai kaņepju audzēšana var būt pamatdarbs, saimnieks lepni saka: “Esmu pilna laika zemnieks, šis ir mans pamatdarbs, un tas man ļoti patīk. Man ir ģimene – trīs bērni – un izdzīvot, nodarbojoties ar šo biznesu, spējam.”
Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) datiem šogad Latvijā pieteikti 875 hektāri zemes ar kaņepēm. Kopumā kaņepes mūsu zemē audzē 50 saimniecībās.
