Kaņepes 0
Kā sēt un audzēt kaņepes? Kā ievākt sēklas? Cik tās maksā? Gribas uzzināt visu – no A līdz Z! Silvija Savicka Ludzā
Kā pastāstīja Latgales Lauksaimniecības zinātnes centra direktore Veneranda Stramkale, mūsu apstākļos Latvijas vietējās kaņepes ‘Pūriņi’ ir vislabākās. Tās sasniedz 1,2 – 1,5 m augstumu. Eiropā audzētās šķirnes piemērotas siltākam klimatam, tām ir ļoti garš veģetācijas periods, un sēklas pie mums nevar ievākt. Der vienīgi Somijā selekcionētā šķirne ‘Finola’, jo tai sēklas ienākas reizē ar vietējām kaņepēm.
Šīs kultūras sēklas var iegādāties bioloģiski ražoto produktu veikalos, tirgū vai tieši pie audzētājiem. Cena – vidēji 3 lati kilogramā.
Atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem sēj aprīļa beigās vai maija sākumā. Sēklu ieguvei izsējas norma ir līdz 30 kg (rindu attālums 30 – 40 cm), bet šķiedras – 50 – 60 kg/ha. Retāk iesētas kaņepes izaug druknas, veido daudz sēklu, biezāk sētās veido smalkākus augus, tajos ir maz koksnes, bet vairāk šķiedras.
Sējas kaņepes nav izvēlīgas pret augsnes mehānisko sastāvu vai agroķīmisko nodrošinājumu. Augsni sagatavo tāpat kā graudaugiem. Tai jābūt mēreni auglīgai, mitrai, attīrītai no nezālēm. Labākie priekšaugi ir graudaugi, īpaši ziemāji, jo ar savu augumu paši labi nomāc nezāles.
Bez papildmēslojuma kaņepes izaug niecīgas, tādēļ pirms sējas augsnē noteikti jāiestrādā kompleksais minerālmēslojums. Veģetācijas perioda sākumā, kad augiem izveidojušās četras lapiņas, jāpiebaro ar slāpekļa mēslojumu, lai veicinātu augšanu. Ar mēslošanu nedrīkst pārforsēt, jo pārbarotas kaņepes zarojas, izaug pārāk lielas un dod mazāku ražu. Aptuvenā deva ir 40 – 50 kg/ha slāpekļa tīrvielā.
Kaņepes zied augustā. Sēklas ienākas ļoti vēlu – septembra beigās.
Vīrišķos augus sauc par saušņiem, tie attīstās ātrāk un to ziedi izplata putekšņus. Sievišķajiem augiem padusītēs pēc ziedēšanas izveidojas augļi. Novērots, ka sējumos vīrišķie augi parasti aizņem 25 %, pārējo daļu – sievišķie augi.
Gatavās sēklas (riekstiņi) ātri nobirst, tādēļ nedrīkst nokavēt īsto ražas vākšanas laiku. Tomēr ievākt negatavas sēklas arī nav jēgas – tās nedīgst, nav arī ieguvušas raksturīgo garšu un uzturvērtību. Sēklas ir gatavas, tiklīdz kļuvušas pelēcīgas un ir pavērušās riekstus aptverošās lapiņas. Īsto brīdi var noteikt arī pēc zvirbuļiem, kas šajā laikā jau lido kaņepju laukos.
Lai izvairītos no ražas zudumiem, augus ieteicams izraut ar saknēm, salikt nojumē, pārsegt ar agrotīklu pret putniem un ļaut kādu laiku sēklām nobriest. Pēc tam tās var izkult.
Sējai izžāvētas kaņepju sēklas var glabāt divus gadus, trešajā gadā dīdzība stipri pazeminās (vismaz par 40 %).
