Olafs Zvejnieks: Kad konkursu aizstāj pusslepenas kandidātu iztaujāšanas, aizkulišu sarunas un pašizvirzīšana 1
Latvijas Bankas jaunā prezidenta atlases procedūra, ja tā to var dēvēt, ienesusi vairākas inovācijas valsts amatpersonu atlasē.
Aizkulišu sarunas
Pirmā un pati acīmredzamākā – nav ticis rīkots nekāds konkurss vai cita publiska augstā amata kandidāta atlases procedūra. Jā, formāli “Likums par Latvijas Banku” to neprasa, tas saka tikai to, ka kandidātu izvirza ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu grupa.
Tomēr neapšaubāma labā prakse pēdējā desmitgadē vai pat ilgāk ir bijusi šādu konkursu rīkošana. Tād kādēļ šoreiz ne? Visacīmredzamākais šādas rīcības iemesls ir tas, ka viens no vadošajiem LB prezidenta amata tīkotājiem un viens no iespējamākajiem tā ieguvējiem – pašreizējais Latvijas Bankas padomes loceklis un bijušais “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks šādu publisku atlases procedūru neizturētu.
Neizturētu tāpēc, ka, lai gan viņam ir lieliska izglītība un viņš ir Latvijā ļoti cienīts ekonomists, viņš savā mūžā neko nav vadījis, bet publiska konkursa noteikumi šādam amatam neapšaubāmi prasītu vadītāja pieredzi. Tādēļ šoreiz publisku konkursu aizstājušas pusslepenas kandidātu iztaujāšanas no partiju puses, aizkulišu sarunas un pašizvirzīšana.
Neveiksmīgā pieredze ar konkursiem
Vēl iemesls šādai atlases procedūrai varētu būt tas, ka Latvijai pēdējos gados ar konkursiem nav diez ko veicies – atcerieties taču tračus un vilcināšanos ar apstiprināšanu amatā gan ar Valsts ieņēmumu dienesta, gan ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju vadītājiem. Tā vien šķiet, ka valsts pārvaldes sistēma nav apmierināta ar rezultātiem, ko dod publiskie konkursi.
Tādēļ vēl lielāku sajukumu šajā situācijā radījis tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš pirmdien paziņoja, ka LB prezidentu vajadzētu meklēt atklātā starptautiskā konkursā, kas paplašinātu kandidātu loku un palielinātu atlases procedūras caurspīdīgumu.
Iemesls šādam paziņojumam, visticamāk, ir fakts, ka JKP un “KPV LV” deputātu kopīgi virzītais kandidāts – “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš – nespēj savākt pietiekamu balsu skaitu ievēlēšanai, kā to liecina neoficiāla informācija.
Lai gan priekšlikums kā tāds, sfēriskā vakuumā, nebūtu slikts, bet Bordāna kungam tomēr vajadzētu iepazīties ar tādu izgudrojumu kā kalendārs un apjēgt, ka jauns LB vadītājs vajadzīgs ne vēlāk kā pēc 20 dienām, kad beidzas I. Rimšēviča pilnvaras. Šī laika nepietiek, lai starptautisku konkursu pat izsludinātu, nemaz nerunājot par tā norisi un diez vai ministrs to nesaprot. Ja gribēja rosināt starptautisku konkursu, tad tas bija jāizsludina ne vēlāk kā maijā. Jāsecina, ka šis Bordāna paziņojums traktējams tikai partiju savstarpējās tirgošanās kontekstā – sak, mēs vēl neesam piekrituši nevienam kandidātam un varam atbalstīt to, par kuru mums vairāk pasolīs.
To, ka vadošajai koalīcijai bija grūti vienoties par vienu kandidātu, apliecina arī tas, ka kandidātu izvirzīšanas laiks tika pagarināts līdz 3. decembrim, kā arī tas, ka darbā tika laistas “melnā PR” metodes. Piemēram, pēkšņi izrādījies svarīgi tas, ka R. Bērziņš pirms desmit gadiem ir bijis Tautas partijas jaunatnes organizācijas vadītājs un valdes loceklis, nevis tas, ka viņa vadītā finanšu iestāde “Altum” pēdējos dažos gados ir demonstrējusi lieliskus darba rezultātus, tādus, kuri raksturīgi drīzāk privātajam biznesam, nevis valsts iestādēm.
Lai kā būtu, atlases un “sarunāšanas” procedūra vienam no svarīgākajiem un labāk apmaksātajiem valsts amatiem tuvojas beigām. Koalīcijas partijas vienojušās Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīt centrālās bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka kandidatūru. Ir savākti nepieciešamie desmit deputātu paraksti Kazāka kandidatūras izvirzīšanai un balsojums gaidāms 12.decembra Saeimas sēdē.
