Egils Līcītis: Kandidāti nav balti gulbji 1
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Amerikai atkal jāizvēlas, kurai no divām sirmu deniņu galvām pielaikot lauru vainagu un kuram vecajam zēnam nepaveiksies. Runa, protams, ir par to, kurš kļūs par nākamo Baltā nama saimnieku pēc novembrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Es kā ārzemju eksperts, būdams starp retajiem, kurš simtprocentīgi precīzi uzminēja iepriekšējā jeņķu balsojuma galaiznākumu, saku uzreiz – arī šoreiz lieku uz Donaldu Trampu! Neesmu matemātiķis un liels Savienoto Valstu pazinējs, vados pēc izjūtām. Lai arī pašreiz aptaujas liecina, ka prezidentam ceļā uz atkārtotu inaugurāciju nemirdz ne mazākais cerību stariņš, un Ņujorkas miljonāra reitings prezidenta amatā iebraucis mīnusos, tomēr nav ticams, ka spēcīgas miesasbūves vīru, kurš ar mazāko troksnīti liek pasaulei sarauties, pieveiks tāds knariņš kā demokrātu kandidāts, bijušais Baraka Obamas viceprezidents Džo Baidens. Lai gan vecuma ziņā abi pretendenti uz planētas visuvarenākā cilvēka amatu ir kā izrakteņi no juras perioda parka un debašu cīņa starp Baidenu un Trampu atgādina divu zauru ellišķīgu taurēšanu, tomēr lāga puisis Džo diez vai izrādīsies izturīgākais, spēkojoties ar Donaldu. Šie divi nudien neatgādina cēlus, baltus (melnus) Bilam Klintonam vai Obamam līdzīgus gulbjus, taču demokrāts ir redzami sausnējāks, apātiskāks un vārdzelīgāks iepretī zemzarīga ozola republikāņa stāvam. Grūti pateikt, kāpēc demokrātu partija izraudzījās vecīti ar nelielu aizturi sūtīt par Baltā namu potenciālo iekarotāju, jo – Donalds Tramps uzvarēja savā ķermenī ieperinājušos briesmīgo koronavīrusa infekciju, bet Džo Baidenu šķietami var piebeigt pat iesnas un trāpīgs metiens ar dīvāna spilvenu!
Jāatzīst, ka daudziem vērotājiem liekas, ka arī Tramps nav īsti vesels. Nesen brīvās preses aptaujātie medicīnas speciālisti liecināja, ka tas maisījums, ko, ārstējoties no Covid, lieto prezidents, esot tik stiprs, ka rada paranoju un apsēstību. Ņemot vērā, ka progresīvo žurnālistu vidū dominē uzskats, ka Tramps jau kopš dzimšanas ir gaisā pasists, loģisks ir arī tālākais secinājums – Savienotajām Valstīm ir bīstams vadītājs, kurš saujām ēd tādus pulverīšus un tur otru roku uz kodolpogas! Te daļēji jāpiekrīt Trampam, kurš ne reizi vien ir teicis, ka avīžu lasīšana cilvēku padara patiešām slimu.
Kā veicies ar padarīto lielas Amerikas cēlējam? Savienotās Valstis pašlaik ir droši aizsargātas no teroristiem, nostiprinājušas savas valsts robežas pret meksikāņiem, ir gādāts par darba vietām un pirms Ķīnas ražojuma draņķa ierašanās pieauga arī ASV pilsoņu labklājība, ieskaitot kulturālo, treileru parkos dzīvojošo sabiedrības daļu. Agrākos laikos tas, vai vidējā amerikāņa dzīves standarti pazeminājās vai paaugstinājās, bieži vien bija par pamatu jenkiju izvēlei, kuru kandidātu celt prezidenta godā un par admirāli uz brīvās pasaules flagmaņkuģa klāja.
Un zaudētājs prata ar cieņu atkāpties. Diemžēl pasaule kopš tiem laikiem pārvērtusies ne uz to labāko pusi.
Mūsu dienās vietējie labākie spēki, kuri atrasti par cienīgākajiem kandidēt uz ASV valsts galvas posteni, sacenšas, kurš otru kolorītāk nosunīs un izvārtīs darvā, nomelnos un apmētās ar dubļiem. Ne velti Zviedrijas ekspremjers Karls Bilts, bēdīgs par redzēto posta ainavu pēc TV debatēm, secināja, ka lielākais zaudētājs pēc šāda tipa diskusijas ir Amerikas kā demokrātijas citadeles tēls.
Donalds Tramps nav prezidents, ka labāku nevar vēlēties. Viņš ir liels balamute un plātīzeris ar visai īpatnējām metodēm valsts pārvaldīšanas mākslā.
Daudziem latviešiem, piemēram, netīk Baltā nama saimnieka locīšanās krievu priekšā un ka viņš ir Kremļa iztapoņa.
No otras puses, nevar piekrist saceltam kaķu koncertam, ar ko dēmonizē amerikāņu prezidentu, ka Tramps kramaciets retrogrāds, konservatīvs atsprākleniski gājējs. Protams, ultraliberālo vērtību piekritējiem, visādiem sociālistiem otrreizēja ņujorkieša ievēlēšana nozīmēs melno izmisuma stundu un kaukšanu, ka nu viss pagalam! Sātankungs atgriežas savas darbības novadā! Atkal klauns un rasists pie varas!
Bet tur nekā nevar darīt – grozi kā gribi, atkal pasaules spēcīgāko lielvalsti skaldīs uz pusēm. Vajadzēja par pretinieku Trampam izvēlēties kandidātu, kurš atstāj pozitīvāku iespaidu.
