Kandavai ir “aizmugure” valdības partijā, cīnoties par novada robežām reformas laikā 0
“Kandavas novada izveidošana ir mūsu partijas ambīcija, no kuras mēs negribam atkāpties,” pēc Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdes “Latvijas Avīzei” sacīja Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs no valdībā pārstāvētās “KPV LV”. Sēdē nedaudz pietrūka, lai deputāta priekšlikums par Kandavas novada saglabāšanu esošajās robežās tiktu atbalstīts – lēmuma pieņemšanā balsis sadalījās uz pusēm. Par šo un visiem pārējiem priekšlikumiem, izskatot likumu un tam pievienoto novadu karti 2. lasījumā, vēl balsos Saeima.
Deputātiem ir iespējas grozīt pašvaldību robežas, arī sagatavojot projektu pieņemšanai galīgajā lasījumā.
Par Kandavas novada saglabāšanu balsoja Viktors Valainis (ZZS), Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”) un Ēriks Pucens (“KPV LV”). Pret bija Artūrs Toms Plešs (“AP”) un Arvils Ašeradens (“JV”), bet Andris Kazinovskis (JKP) atturējās – tā viņš rīkojas lielākajā daļā balsojumu. Jānis Dombrava (NA) šajā sēdes daļā nepiedalījās un līdz ar to nevarēja aizstāvēt arī savu partijas biedru, Engures novada priekšsēdi Gundaru Važu (NA), kurš arī cīnījās par savas pašvaldības neapvienošanu ar Tukuma novadu. J. Vitenbergs, kurš nav šajā komisijā, atzina, ka, viņaprāt, arī Engures novads varētu pastāvēt un attīstīties, bet deputātam partija ir devusi mandātu cīnīties tikai par Kandavu.
J. Dombrava “LA” vēl nevarēja atbildēt, kā partija varētu rīkoties šajā balsojumā Saeimas sēdē. Pēc tam kad komisija būs sagatavojusi likumprojektu izskatīšanai Saeimā, Nacionālās apvienības frakcija vērtēšot visus priekšlikumus un tad pieņemšot lēmumu. Līdzīgi “LA” sacīja arī “Saskaņas” frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, atbildot uz “LA” jautājumu, vai frakcija balsos tāpat kā R. Ločmele-Luņova, kura ir nostājusies pašvaldību, nevis ministrijas pusē. J. Urbanovičs teica, ka frakcija uzklausīs R. Ločmeli-Luņovu un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju Ingu Goldbergu, kuru viedoklim būšot liela nozīme lēmuma pieņemšanā.
Jūtas kā kurzemnieki
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvā Tukuma novadā, kas jau tagad ir viens no lielākajiem ar 27 848 iedzīvotājiem, vēl iekļaut Engures, Jaunpils, kā arī Kandavas novadu. Kandavas novads ir pirmais novads Latvijā, kas sāka veidoties 1996. gadā ar Cēres pagasta iekļaušanu, laika gaitā paplašinot savas robežas. Tajā tagad ir Kandavas pilsēta un Cēres, Kandavas, Matkules, Zemītes, Zantes un Vānes pagasti.
Tas atrodas pusceļā starp Rīgu un Ventspili, 30 kilometru attālumā no Tukuma un 60 kilometrus no Kuldīgas.
“Mēs esam kurzemnieki,” uzsvēra I. Priede, to minot kā vienu no argumentiem pret pievienošanu Zemgalē esošajam Tukuma novadam. Sēdē piedalījās arī viens no zināmākajiem Kandavas uzņēmējiem Guntars Indriksons, kuram neloģiska šķiet Kurzemes Šveices, kā šī Abavas ielejas teritorija tiek dēvēta, atrašanās Zemgalē.
Pēc Pilsonības un migrācijas pārvaldes datiem, kas atšķiras no VARAM piedāvātās Centrālās statistiskas pārvaldes informācijas, pašvaldībā esot vairāk nekā 8000 iedzīvotāju, bet faktiski dzīvojot vēl vairāk cilvēku, jo daļa te nav deklarējusies. Kandavas novadā esot notikušas divas aptaujas, kurās iedzīvotāji bijuši pret novada likvidēšanu – no tām vienu veicis Saeimas deputāts J. Vitenbergs, kurš te ir mācījies, bet dzīvo Zentenē.
Pēc vairākām Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē pavadītajām stundām J. Vitenbergs sacīja: “Diezgan dīvaini te viss notiek. Saeimai ir autobusiņš. Kāpēc jūs nevarat aizbraukt uz Kandavu un apskatīties stadionu, ražotnes… Ir jādomā arī par mazajiem novadiem.”
Sabile grib palikt pie Talsiem
“Cilvēkiem nav skaidrs, kāpēc plānots likvidēt funkcionējošu novadu, kas var piedāvāt visus pakalpojumus un kļūt par reģionālās attīstības centru,” sacīja I. Priede. Viņa pieļāva, ka pašvaldības teritoriju varētu paplašināt agrākajās Kandavas rajona (tāds pastāvēja no 1950. līdz 1959. gadam) robežās. I. Priede minēja, ka novadā varētu būt Sabile, Pūre, Virbi un vēl vairāki pagasti.
Ar Sabili novadu saista Dabas parks “Abavas senleja”. “Ja kāds grib kaut ko [savu novadu] saglabāt un tagad sapņo, lai atver acis. Mēs esam Talsu novadā un te arī paliksim,” “LA” teica Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes vadītājs Zigmunds Brunavs. Viņš minēja virkni pakalpojumu, kurus var saņemt 25 kilometrus attālajos Talsos – tur ir Zemes grāmata, banka, tiesa, notārs, slimnīca.
Sabilei arī esot ar Kuldīgas un Alsungas novadiem kopīgs “Jēkaba ceļa kultūras mantojuma” projekts, kuru diez vai Kandavas novads gribēšot līdzfinansēt.
Pašvaldību saistības nebūs vienīgais, par ko būs jaunajiem apvienotajiem novadiem jāvienojas. Komisijas sēdē Tukuma novada priekšsēža vietnieks Agris Zvaigzneskalns (LZP) norādīja, ka Tukuma, Jaunpils, Engures un Kandavas novados ir atšķirīgi naudas pabalsti, kā arī pieejamo pakalpojumu apjoms, kas būšot jāpielīdzina augstākajam, un tas prasīs papildu izdevumus 2 miljonu eiro apmērā.
Gandrīz 500 000 eiro būtu nepieciešami, lai izlīdzinātu algas visā teritorijā. Uz deputātu skaita samazināšanu no 56 domniekiem uz 19 deputātiem varēšot ietaupīt ap 170 000 eiro, bet vismaz 300 000 eiro vēl būs jāatrod. Engures pašvaldība visiem bērniem nodrošina brīvpusdienas, kuras jaunajā novadā būs jāparedz visās skolās, lai saglabātu esošo pakalpojumu līmeni. Te papildus būs vajadzīgi vēl 700 000 eiro, informēja A. Zvaigzneskalns.
Taču vislielākie ieguldījumi – ap astoņi miljoni eiro – būšot nepieciešami, lai sakārtotu ceļus uz centru no Zentenes, Lestenes un Jaunsātiem.
Arī no Jaunpils, kas jaunajā pašvaldībā būs nomale, uz Dobeli esot labāks ceļš nekā uz Tukumu. Engures novada priekšsēdis G. Važa Engurei kā piekrastes pašvaldībai vairāk kopīgā redz ar Talsu novadā iekļauto Mērsragu, nevis Kandavu. “Bankas jau tagad uz mūsu uzņēmējiem skatās kā uz neveiksminiekiem,” piebilda G. Važa, norādot, kas sagaida teritorijas, kurās vairs nebūs vēlētas pašvaldības.
