Kanclers Šolcs viens pats dodas uz Ķīnu. Rietumi pārmet viņam šo izgājienu, gribēja tikt līdzi 39
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vācijas kanclers Olafs Šolcs devies vizītē uz Ķīnu un būs pirmais no rietumvalstu līderiem, kas tiksies ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu pēc viņa ievēlēšanas uz trešo termiņu Ķīnas vadītāja amatā. Vairāki Rietumu politiķi kritizējuši Šolcu par Eiropas partneru neuzaicināšanu piedalīties vizītē, pārmetot Vācijai Eiropas Savienības vienotības graušanu attiecībās ar Pekinu.
Vācija negrib “atkabināties” no Ķīnas
Mēģinot aizstāvēt savu vizīti, Vācijas kanclers paziņojis, ka “Ķīna ir un paliek svarīgs biznesa un tirdzniecības partneris Vācijai un Eiropai, un mēs negribam no tā atkabināties”. Šolca ieskatā, Ķīnas līderis Sji apzināti ietur politisku stratēģiju, fokusējoties uz Ķīnas iekšējo tirgu, vienlaikus cenšoties veicināt starptautisko firmu paļaušanos uz Ķīnu.
Kanclers izteicies, ka Vācijas firmām un valdībai ir jāveic pasākumi, lai mazinātu “riskanto atkarību” rūpniecības piegādes ķēdēs. Šolcs izlēmis šonedēļ doties uz Ķīnu par spīti sabiedroto brīdinājumiem, ka Pekinā šo vizīti varētu uzskatīt kā cieņas apliecinājumu pieaugoši autoritārajai Ķīnas vadībai. Šolcu braucienā pavada vācu uzņēmēju delegācija, taču nav ES partneru, piemēram, Francijas prezidenta Emanuela Makrona, kurš esot ierosinājis kopēju vizīti.
Šolcs kritiku noraidījis, jo pirms brauciena esot aktīvi sazinājies ar ASV un ES partneriem, tajā skaitā Makronu. “Es braucu uz Pekinu kā Vācijas federālais kanclers, bet daru to arī kā eiropietis,” viņš teica. “Nerunāt visas Eiropas vārdā – tas būtu pašpaļāvīgi un nepareizi –, taču Vācijas politika attiecībās ar Ķīnu var būt sekmīga tikai tad, ja tā balstās uz Eiropas politiku Ķīnā,” uzskata Šolcs.
Vācijas kanclera ieskatā, bija ļoti svarīgi, ka gada sākumā pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai Ķīna līdz ar citām ANO Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm pauda skaidru pretestību spēka lietošanai vai kodolieroču izmantošanas draudiem. “Daudzpolārā pasaulē divu bloku konfrontācija, kā tas bija aukstā kara laikā, nav Vācijas interesēs.
Mēs cenšamies iedibināt un uzturēt attiecības ar visiem jaunajiem spēka centriem multipolārajā pasaulē, jo ne Ķīnai, ne ASV nebūs tik milzīgas lomas pasaules ekonomikā kā savulaik ASV un Padomju Savienībai pēc Otrā pasaules kara,” intervijā pirms vizītes izteicies Šolcs.
Viņš paziņojis, ka vizītes laikā paredzējis izvirzīt arī “smagos jautājumus” par etnisko minoritāšu stāvokli Siņdzjanas apgabalā, cilvēktiesību ievērošanu un brīvu un atklātu pasaules tirdzniecību. Šolcs atzina, ka Ķīnas puse vēl nav ieviesusi savstarpīgumu tirgus piekļuvē abu valstu uzņēmējiem un pastāv problēmas intelektuālā īpašuma aizsardzībā. Vācijas kanclers izteicis bažas par spriedzi Taivānas šaurumā, paužot atbalstu “status quo” saglabāšanai un noraidot spēka lietošanu.
ES ir svarīgi īstenot koordinētu politiku
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, kas valdības koalīcijā pārstāv Zaļo partiju, paudusi neapmierinātību ar kanclera izraudzīto vizītes laiku Ķīnā. Viņa atgādina, ka koalīcijas līgumā teikts, ka Ķīna ir Vācijas partneris globālos jautājumos un ka mēs nevaram atkabināties globālajā pasaulē, taču Ķīna ir arī konkurents un pieaugošā mērā sistēmisks sāncensis.
Bērboka piebilda, ka federālajai valdībai būtu jāveido jauna stratēģija attiecībās ar Ķīnu, ņemot vērā autoritāro tendenču pastiprināšanos Pekinas vadībā.
Eirokomisārs Tjerī Bretons, kas pārrauga ES rūpniecības politiku, paziņojis, ka Eiropas valstu valdībām un firmām jāapzinās, ka Ķīna ir ES sāncensis un būtu naivi bez pietiekama izvērtējuma automātiski apstiprināt Ķīnas ieguldījumus Eiropas valstīs, īpaši stratēģiskās nozarēs. “Mums jābūt ārkārtīgi modriem attiecībās ar Ķīnu, jo ir svarīgi īstenot ES valstu koordinētu, nevis individuālu politiku, kā to gribētu Pekina”, teica Bretons.
Viņa komentāri izskanēja drīz pēc tam, kad kanclera Šolca valdība bija apstiprinājusi Ķīnas valstij piederošās kuģniecības sabiedrības “COSCO” pieteikumu pirkt daļu akciju vienā no Hamburgas ostas termināļiem. Pēc ekspertu saceltās trauksmes Ķīnas pirkuma apjoms tika samazināts no 34% līdz 25%. Ķīnas pilnīgā īpašumā jau ir Pirejas osta Grieķijā, un Pekina kontrolē vairākas ostas citās Rietumeiropas valstīs.
