Kanclere Merkele zaudē, bet nemaina kursu 3
Lai gan Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētā Kristīgo demokrātu partija (CDU) zaudēja svētdienas vēlēšanās trīs federālajās zemēs, kur ir 12 miljoni vēlētāju, valdības pārstāvis paziņojis, ka valsts imigrācijas politika, kas bija priekšvēlēšanu kampaņas centrālā tēma, netiks mainīta.
Šonedēļ ES un Turcijas virsotņu apspriedē gaidāmas asas diskusijas par Ankaras piedāvāto migrantu krīzes risinājumu, kas paredz migrantu pārvietošanu. Pieticīgie rezultāti vēlēšanās var vājināt Vācijas kancleres Merkeles nostāju, lai panāktu ES vienošanos ar Turciju par migrantu plūsmas mazināšanu uz Rietumeiropu.
Kristīgie demokrāti zaudēja balsis, bet palika lielākā partija (29,8%) salīdzinoši mazturīgajā austrumu pavalstī Saksijā-Anhaltē, kur lielākos panākumus, savācot ceturto daļu balsu, guva partija “Alternatīva Vācijai” (“AfD”), kas priekšvēlēšanu mītiņos enerģiski vērsās pret kancleres Merkeles “katastrofisko” lēmumu pērn uzņemt aptuveni miljonu migrantu un bēgļu. Fraukes Petri vadītā “AfD”, kas tika izveidota 2013. gadā, lai vērstos pret Vācijas atbalstu finanšu krīzē nonākušajai Grieķijai, tagad kļuvusi par otro lielāko partiju Saksijā-Anhaltē un iekļuvusi jau piecu federālo zemju parlamentos.
CDU zaudēja trešdaļu balsu Bādenē-Virtembergā, kur tai bija vēsturiski zemākais atbalsts – 27%. Pateicoties Zaļo partijas panākumam – 30,3% balsu, pavalstī pie varas paliks Zaļo un SPD koalīcija. Reinzemē-Pfalcā spēcīgākās partijas statusu saglabāja sociāldemokrāti (SPD), bet CDU palika otrā pavalstī, kur cerēja uzvarēt. Arī šajā federālajā zemē kāju politiskajās durvīs pamanījās ielikt “AfD”, izvēršot kampaņu ar saukļiem “Drošas robežas” un “Apturēt patvēruma haosu” un savācot 12,6% balsu.
Piecos no 16 federālo zemju parlamentiem, pārstāvētās populistiskās partijas “AfD” panākumi liecina, ka ievērojama Vācijas vēlētāju daļa nepiekrīt kancleres Merkeles liberālajai bēgļu uzņemšanas politikai. Analītiķi atzīmē, ka vēlēšanās labi veicās CDU partijas oponentiem no kreisajām partijām, kas atbalstīja Merkeles imigrācijas politiku. Eksperti secina, ka vēlēšanu rezultāti liecina par pieaugošu polarizāciju starp vēlētājiem, kas atbalsta Merkeles nostāju, un tās pretiniekiem. Dienu pirms vēlēšanām Berlīnē demonstrēja “AfD” atbalstītāji, pieprasot Merkeles atkāpšanos.
“AfD” divi pārstāvji Eiroparlamentā līdz šim darbojās Eiropas konservatīvo un reformistu blokā, bet ir ierosināts viņus izslēgt no frakcijas par izteikumiem šaut uz bēgļiem.
Vācijas mediji vēlēšanu rezultātus nodēvējuši par “melno svētdienu”, jo kancleres Angelas Merkeles kristīgie demokrāti zaudējuši atbalstu visās trijās federālajās zemēs, vēlētājiem paužot neapmierinātību ar kancleres tā dēvēto atvērto durvju politiku. Laikraksts “Handelsblatt” ziņām par vēlēšanu rezultātiem licis virsrakstu “Modinātāja zvans”, norādot, ka valdība vairs nevar vienkārši turpināt iet pa šo pašu ceļu. Vācijas Kristīgo demokrātu māsas partijas Kristīgi sociālās savienības (CSU) ģenerālsekretārs Andreass Šeiers paziņojis, ka Vācijai nepieciešams ātrs un efektīvs risinājums imigrantu pieplūduma ierobežošanai, jo vēlēšanu rezultāti norāda uz vēlētāju neapmierinātību ar valsts imigrācijas politiku.
Šķelšanās briesmas CDU partijā
Vācu prese atzīmē, ka vissliktāk vēlēšanās veicies sociāldemokrātiem, kuri palika ceturtie aiz “AfD” divās no trim pavalstīm, kur notika vēlēšanas. Kā vēlēšanu paradoksu eksperti atzīmē vēlētāju virzību pretējās nometnēs: Zaļo partija guva atbalstu Bādenē-Virtembergā, jo iestājās par Merkeles bēgļu politiku, bet daļa vēlētāju pieslējās “AfD”, jo iebilda pret migrantu pieplūdumu. Laikraksts “Bild” atzīmē, ka Merkele vēlēšanās piedzīvojusi smagu sakāvi, bet, visticamāk, saglabās savu politisko kursu un cena par to būs dziļa šķelšanās konservatīvajos spēkos. “Tur atrodas īstās briesmas Merkelei. Neviens kanclers Vācijā nav spējis ilgi valdīt pret savu partiju,” atzīmē “Bild”, brīdinot par šķelšanās briesmām CDU partijā.
