Kanclere Merkele ievēros karantīnu 0
Pēc saskarsmes ar ārstu, kuram konstatēts Covid-19, Vācijas kanclere Angela Merkele ievēros karantīnu savās mājās, jo mediķim, ar kuru viņa kontaktējusies, konstatēta inficēšanās ar Covid-19, paziņojis Vācijas valdības pārstāvis.
Kanclere strādā attālināti
65 gadus vecā Merkele piektdien saņēma profilaktisku vakcīnu pret pneimokoku infekciju.
Mediķim, kas viņu vakcinēja, vēlāk tika diagnosticēta inficēšanās ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19. Merkele par to uzzināja pēc savas uzrunas televīzijā, kurā viņa informēja par jaunajiem pasākumiem cīņā pret Covid-19 pandēmiju.
Vācijas varasiestādes paredz aizliegt kontaktēties vairāk nekā diviem cilvēkiem, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, ziņo aģentūra DPA. Vācijas kanclere Angela Merkele un federālo zemju premjerministri par šādu soli vienojušies telefonkonferences laikā. Izņēmumi tiks attiecināti uz ģimenēm un cilvēkiem, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā.
12 no 16 Vācijas federālajām zemēm jau ir spēkā stingri pulcēšanās ierobežojumi. Analītiķi atzīmē, ka efektīvu cīņu pret koronavīrusa izplatību Vācijā apgrūtina koordinācijas trūkums starp centrālo valdību un federālajām zemēm, kas grib saglabāt kontroli pār policiju.
Pat kancleres kritiķi atzīst, ka uz Merkeli var paļauties grūtos laikos, jo viņa vadījusi valsti 2008.–2009. gada finanšu krīzes laikā, eirozonas parādu krīzē 2010. gadā un bēgļu uzplūdos 2015. gadā.
Vācijas valdības atbildīgā aģentūra par slimību kontroli vakar paudusi piesardzīgu optimismu, ka Covid-19 izplatība valstī varētu sākt palēnināties.
“Mēs redzam tendenci, ka eksponentālā pieauguma līkne sāk nedaudz saplakt,” sacīja Roberta Koha institūta direktors Lotars Vīlers. Taču viņš brīdināja, ka to apgalvot vēl ir pāragri. Vīlers teica, ka ir optimistiski noskaņots un ka karantīnas pasākumiem, ko īstenojusi Vācija, jau ir rezultāti. Balstoties uz mobilo telefonu datiem, institūts secinājis, ka cilvēki Vācijā pārvietojas mazāk, bet vēl ne pietiekami maz, norādīja Vīlers. Vācijā pēc inficēšanās ar Covid-19 miruši 111 cilvēki.
Lielākā daļa nāves gadījumu konstatēti Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē.
Jāstiprina veselības aprūpes dienesti
Vācijas valdība nolēmusi atteikties no valsts konstitūcijā noteiktajiem parādsaistību griestiem un papildus aizņemties 156 miljardus eiro, lai palīdzētu valstij cīnīties pret koronavīrusa krīzi. No šiem 156 miljardiem eiro 122 miljardi eiro paredzēti tiešiem izdevumiem, tostarp 50 miljardus eiro paredzot mazo uzņēmumu atbalstam un 55 miljardus eiro atvēlot cīņai ar pandēmiju.
Šie pasākumi nozīmē, ka Vācijas valdība kopumā ar valsts investīciju bankas “KfW” starpniecību piedāvās uzņēmumiem aizdevumu garantijas 822 miljardu eiro apmērā. Paredzēts, ka šonedēļ palīdzības programmu izskatīs Vācijas parlaments.
Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers brīdinājis, ka koronavīrusa izraisītās krīzes dēļ valsts iekšzemes kopprodukts piedzīvos vismaz tikpat strauju kritumu kā 2008.–2009. gada finanšu krīzē, kad tas saruka par pieciem procentiem. Koronavīrusa krīze Vācijas ekonomikai zaudētā produktivitātē izmaksās vairākus simtus miljardus eiro, izraisīs pusslodzes nodarbinātības un bezdarba strauju kāpumu, kā arī radīs ievērojamu slogu valsts budžetam, prognozē vācu ekonomikas izpētes institūts “Ifo”.
“Šīs izmaksas, visticamāk, pārsniegs visu, ko mēs pēdējos gadu desmitos esam Vācijā pieredzējuši ekonomikas krīzēs un dabas katastrofās,” norāda “Ifo” prezidents Klemenss Fūsts.
“Atkarībā no scenārija ekonomika saruks par 7,2–20,6 procentiem, kas atbilst izmaksām 255–729 miljardu eiro apmērā.” Fūsts uzskata, ka “ir vērts veltīt gandrīz visus iespējamos līdzekļus veselības aizsardzības pasākumiem, lai saīsinātu daļēju ekonomikas slēgšanu”.
Viņš arī norāda, ka koronavīrusa pandēmija izraisa ievērojamus traucējumus darba tirgū, kas ir krietni būtiskāki par apstākļiem, kādi tika novēroti finanšu krīzes laikā. Darbu varētu zaudēt līdz pat 1,8 miljoniem strādājošo, bet vairāk nekā sešus miljonus darbinieku varētu ietekmēt pusslodzes nodarbinātība.
