Kanāda uzņemsies vadošo lomu NATO bataljona kaujas grupas veidošanā Latvijā 19
Kanāda pieņēmusi lēmumu uzņemties vadošo lomu NATO bataljona kaujas grupas vadīšanā Latvijā, apstiprināja ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (“Vienotība”) preses sekretārs Mārtiņš Drēģeris.
Plašākas detaļas šobrīd vēl netiek atklātas.
Kanādas lēmums nosūtīt savus spēkus uz Latviju stiprinās transatlantisko saiti, uzsver Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc Kanādas premjerministra Džastina Trudo oficiālā paziņojuma par Kanādas lēmumu kļūt par ietvarnāciju daudznacionālajam NATO spēku bataljonam Latvijā.
Šis lēmums apliecina vienotu sabiedroto izpratni par alianses Austrumu flanga reģiona drošības vajadzībām, atzīst Vējonis. Varšavas samitā plānots apstiprināt, ka trīs Baltijas valstīs un Polijā tiks izvietoti četri NATO spēku daudznacionāli bataljoni.
“Lielāka sabiedroto klātbūtne reģionā stiprinās NATO aizsardzības spējas un nodrošinās atturēšanas efektu pret potenciāliem nākotnes apdraudējumiem,” uzsver Valsts prezidents.
Ļoti nozīmīgi ir arī tas, ka šajā samitā tiek lemts par aizsardzību pret jebkāda veida draudiem, tai skaitā hibrīdkara draudiem, kas ir pēdējo gadu būtiska aktualitāte, kā arī par NATO lomu un tālāku rīcību cīņā pret terorismu, nelegālās migrācijas kontrolē, ciešāku NATO un Eiropas Savienības sadarbību, NATO misiju Afganistānā, atbalstu Ukrainai un Gruzijai, kā arī citiem jautājumiem, uzskata Vējonis.
We thank #Canada & PM @JustinTrudeau for the decision to become lead nation of #Nato forces in#Latvia. #AlliedStrong
— Raimonds Vējonis (@Vejonis) July 8, 2016
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pastāstīja, ka priekšā gaidāms nopietns darbs gan militāro ekspertu līmenī, gan arī, lai nodrošinātu uzņemošās valsts atbalsta funkciju.
“Mēs esam ļoti pateicīgi Kanādai, ka tā uzņēmās vadošās valsts lomu. Uzskatām, ka tas ir ļoti nopietns lēmums gan transatlantisko saišu stiprināšanā, gan arī mūsu reģionu drošības stiprināšanā. Daudzas detaļas pēc samita tiks precizētas,” uzsvēra ārlietu ministrs.
Rinkēvičs arī pauda, ka šobrīd nevajadzētu nodarboties ar spekulācijām, cik daudz karavīru bataljonā būs. “Laika gaitā tiks saņemta precīza informācija, kad tiks viss nokārtots saistībā ar operacionāliem, loģistikas un citiem jautājumiem,” teica ministrs. Tāpat pagaidām vēl netiek atklāta informācija par to, kuras valstis rotācijas kārtībā piedalīsies šajā bataljonā. Rinkēvičs pauda, ka tiek gaidīti paši šo valstu paziņojumi.
Latvija apsveic Kanādas lēmumu uzņemties #NATO spēku pastiprinātas klātbūtnes vadību Latvijā #alliedstrong pic.twitter.com/ZdpExMe25T
— Ārlietu ministrija (@Arlietas) July 8, 2016
11. jūlijā Kanādas ārlietu ministrs Stefans Dions darba vizītē apmeklēs Latviju, informēja Latvijas Ārlietu ministrijā.
Jau vēstīts, ka Varšavā piektdien sācies NATO samits, kura laikā paredzēts pieņemt lēmumus par daudznacionālu bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, lai tādējādi atturētu Krieviju no iespējamas agresijas.
Jaunais NATO atturēšanas un drošības garantēšanas koncepts paredz to, ka bataljona vadošā valsts reģionā atradīsies pastāvīgi. Savukārt karavīri – gan bataljona vadošās valsts, gan arī to valstu, kas vēlēsies vienībā piedalīties, uzturēsies uz rotācijas principa. Arī rotācijas termiņi pagaidām netiek atklāti, tomēr sagaidāms, ka valstis varēs pašas noteikt savu rotācijas periodu.
Samitā piedalās Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ārlietu ministrs Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī citi mūsu valsts delegācijas pārstāvji.
