Kanādā mājdzīvnieki drīkst apciemot saimniekus slimnīcā 0
Kāda Kanādas slimnīca atļāvusi mājas mīluļu ciemošanos pie viņu sasirgušajiem saimniekiem, jo atklājies, ka četrkājaino draugu apmeklējumi ļauj slimajiem sajusties labāk un, iespējams, ātrāk atveseļoties, vēsta vietne en.newsner.com.
Ir veikti vairāki pētījumi, kas liecina par ieguvumiem, ko dod cilvēka saskarsme ar dzīvniekiem, un, lai gan rezultāti nav viennozīmīgi, daudzi mājas mīluļu īpašnieki min pozitīvos ieguvumus, kādus viņu veselībai sniedz mīļdzīvnieka atrašanās blakus.
Zakarijam Noublam nebija jāpaskaidro, cik svarīgi viņam ir viņa mājas mīluļi, tas bija redzams. Ikreiz, kad kāds no vīrieša suņiem apciemoja viņu slimnīcā, viņš sajutās labāk.
Diemžēl vīrietis nomira, taču viņa ģimene redzēja, kā uzlabojās Zakarija veselība mājdzīvnieku klātbūtnē un vēlējās, lai citi slimnieki sajustu to pašu pozitīvo ietekmi, kādu piedzīvoja aizgājējs.
Kad Ontario iedzīvotājs Zakarijs bija 23 gadu vecs, viņam diagnosticēja Hodžkina limfomu, agresīvu vēža formu. Vīrietis bija rezistents pret ķīmijterapiju un radioaktīvo apstarošanu, bet cilmes šūnu transplantācija bija neveiksmīga.
Kamēr Zakarijs pavadīja daudzas nedēļas te slimnīcā, te ārpus tās, viņš allaž gribēja redzēt savus suņus. Parasti slimnīcas neļauj slimniekiem tikties ar saviem mīļdzīvniekiem, bet Juravinska slimnīca pēc sarunām ar Zakariju un viņa ģimeni nodrošināja, ka viņa suņi var viņu apciemot.
Pirmoreiz, kad viens no Zakarija suņiem ciemojās pie vīrieša, viņš atradās intensīvās aprūpes nodaļā. Divas dienas vēlāk Zakarijs sajutās pietiekami labi, lai pārceltos atpakaļ uz hematoloģijas nodaļu. Vēl pēc vairākām dienām slimnieku apmeklēja cits četrkājainais draugs, un pēc neilga laika Zakarija pašsajūta bija pietiekami laba, lai viņš varētu atgriezties mājās.
“Mēs redzējām izmaiņas, kādas suņu apmeklējumi radīja – Zakarija stresa līmenis samazinājās, vairojās viņa vēlme pietiekami atveseļoties, lai dotos mājās, un pieauga viņa vispārējā laimes sajūta,” norādīts slimnīcas paziņojumā.
Diemžēl Zakarijs nomira 2014. gada 28.novembrī, taču viņa ģimenes locekļi, īpaši tante Donna Dženkinsa vēlējās turpināt viņa aizsākto tradīciju, palīdzot citiem sasirgušajiem līdzīgās situācijās.
Sadarbībā ar slimnīcas personālu un brīvprātīgajiem Dženkinsa izveidoja programmu “Zachary’s Paws for Healing”, kas visiem slimnīcas pacientiem sniedz iespēju regulāri tikties ar saviem mājas mīluļiem.
