Kanāda aicina rietumvalstis neļaut Ķīnai tās sašķelt 18
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kanādas premjerministrs Džastins Trudo paziņojis, ka Rietumu demokrātijām ir jābūt vienotām attieksmē pret Ķīnu, kas mēģina rietumvalstis noskaņot vienu pret otru.
Pekina izmanto piespiedu diplomātiju
“Mums ir jāsadarbojas labāk un jābūt vienotākiem, lai Ķīna nevarētu shēmot un šķelt mūs, izmantojot piespiedu diplomātiju,” Trudo teica intervijā televīzijas kanālam “Global Television”. Kanādas premjerministrs atzina, ka rietumvalstis bieži sacenšas par pieeju plašajam Ķīnas tirgum, nereti atļaujot Pekinai diktēt nosacījumus. “Mēs konkurējam, un Ķīna reizi pa reizei mūs ļoti gudri sarīda vienu pret otru atvērtā tirgus konkurencē,” viņš klāstīja.
Par piekļuvi Ķīnas tirgum asi konkurē Kanādas un Austrālijas liellopu gaļas ražotāji. Šo sāncensību veikli izmantojuši Brazīlijas fermeri, palielinot liellopu gaļas eksportu uz Ķīnu. Savulaik Ķīna tās iedzīvotāju zemās pirktspējas dēļ importēja maz gaļas, taču pēdējos gados ir būtiski pieaudzis labi situētais vidusslānis, kas to var atļauties.
Kanādas un Ķīnas attiecības saasinājās 2018. gada decembrī, kad Kanāda aizturēja Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Huawei” finanšu direktori Menu Vaņdžou, kuras izdošanu pieprasīja ASV saistībā ar apsūdzībām par Irānai noteikto sankciju pārkāpšanu. Ķīna uz to atbildēja, aizturot bijušo Kanādas diplomātu Maiklu Kovrigu un uzņēmēju Maiklu Spavoru. Pekina apsūdzēja abus kanādiešus spiegošanā. Visus aizturētos atbrīvoja šā gada septembrī pēc tam, kad Mena panāca vienošanos ar ASV prokuratūru, kas atsauca prasību par viņas izdošanu.
Ķīnas sankcijas nodara zaudējumus Lietuvas ražotājiem
Ķīnas neoficiālo sankciju dēļ problēmas radušās aptuveni 60 Lietuvas uzņēmumiem, taču nākamgad zaudējumi varētu sasniegt 300 miljonus eiro, paziņojis Lietuvas Rūpnieku konfederācijas (LPK) prezidents Vidmants Janulevičs. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, uz Lietuvu netiek transportēti vairāk nekā 1200 konteineru, kuru kravas kopējā vērtība ir ap 240 miljoniem eiro. Ķīna līdz šim noliegusi, ka rada šķēršļus darījumiem ar Lietuvu, jo ierobežojumi eksportam uz Lietuvu pašlaik ietekmējot tikai rūpnieciska pielietojuma preces, sacīja LPK prezidents.
“Patēriņa preču kustība turpinās. Problēma ir ar rūpniecībai paredzētajām precēm, piemēram, ar mikroelektronikas un citām detaļām, kas tiek ievietotas Lietuvā ražotajās ierīcēs,” viņš teica intervijā aģentūrai BNS. “Ja piegādes arī turpmāk būs traucētas, daudzām firmām būs jāpārtrauc ražošana, jo gala produktu nevar izgatavot bez šīm detaļām,” skaidroja Janulevičs. “Rūpnieciskam izmantojumam – dažādi izejmateriāli un detaļas – paredzētais veido divas trešdaļas no 1,2 miljardu eiro vērtajām precēm, kas no Ķīnas tiek eksportētas uz Lietuvu,” norādīja Lietuvas rūpnieku organizācijas vadītājs.
“Sākotnējās aplēses liecina, ka šādai situācijai turpinoties, nākamgad Lietuvas kompānijas zaudēs ap 300 miljoniem eiro gadā,” viņš piebilda. LPK aicināja Lietuvas augstākās amatpersonas nekavējoties reaģēt uz Ķīnas darbībām pret valsti un tās uzņēmumiem, tostarp iesaistot Eiropas Savienības iestādes.
Ķīnas spiediens ietekmē arī citas ES valstis
Pekina pēdējā laikā izdara uz Lietuvu ekonomisko un diplomātisko spiedienu, reaģējot uz Viļņas lēmumu atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu “Taivāna”, jo Ķīna cenšas nepieļaut nekādus Taivānas mēģinājumus darboties kā neatkarīgai valstij. Citviet pasaulē šādu pārstāvniecību nosaukumos tiek izmantots Taivānas galvaspilsētas nosaukums “Taibei”, respektējot Pekinas īstenoto “vienas Ķīnas” politiku, kas neļauj Taivānu uzskatīt par atsevišķu valsti.
Šā iemesla dēļ abas valstis šogad atsauca uz konsultācijām savus vēstniekus, bet vēlāk diplomātiskās attiecības tika pazeminātas līdz pagaidu pilnvaroto lietvežu līmenim. Ķīna pēdējā laikā atcēlusi tiešos kravas vilcienu reisus uz Lietuvu un pārtikas eksporta atļauju izsniegšanu Lietuvas firmām, samazinājusi Lietuvas uzņēmumiem kredītlimitus un paaugstinājusi cenas, kā arī uz laiku bija izslēgusi Lietuvu no savas muitas sistēmas. Lietuvas uzņēmēji atzīst, ka šīs nesaskaņas būtiski apgrūtinājušas viņu sadarbību ar Ķīnu, bet Lietuvas valdība cer, ka ciešākas ekonomiskās saites ar Taivānu šos zaudējumus ar laiku varētu atsvērt.
ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis brīdinājis, ka Lietuvas importa blokāde, kuru noteikusi Ķīna, reaģējot uz Viļņas tuvināšanos ar Taivānu, arvien lielākā mērā ietekmē uzņēmumus arī citās ES dalībvalstīs.
“Mūs satrauc, ka arvien biežāk saņemam ziņas no citām dalībvalstīm par importa bloķēšanu” no Ķīnas puses. Acīmredzot Ķīnas muita neapstrādā preces no citām ES valstīm, ja tās satur komponentus no Lietuvas,” viņš norādīja intervijā laikrakstam “Die Welt”. Dombrovskis piebilda, ka ir zināms par daudziem gadījumiem, kad preces, kas importētas no Lietuvas un ES, tikušas apturētas Ķīnas ostās, un to skaits ar katru dienu pieaug.
“Ņemot vērā milzīgo ikdienas tirdzniecības apjomu starp ES un Ķīnu, nav brīnums, ka [apturēto preču] apmēri strauji pieaug,” atzinis komisārs.
Dombrovskis norādīja, ka EK izmanto gan politiskos, gan diplomātiskos kanālus, lai atrisinātu konfliktu. Gadījumā ja šie centieni būs neveiksmīgi, tiks gatavota prasība iesniegšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā.
