Kampars par bezmaksas zobārstu bērniem: “Tas vienkārši nav iespējams, jo diemžēl tas nav iespējams” 45

Patiešām pie esošās cilvēku spējas nomaksāt nodokļus, kurus tālāk pārdala veselības budžetā, mēs ceram, ka katram bērnam varēsim nodrošināt kvalitatīvu zobu labošanu un atbilstošu mūsdienu cenām. Es to gribētu ļoti, tā TV24 raidījumā izteicās Artis Kampars, bijušais Latvijas ekonomikas ministrs (2009-2011).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Taču viņš kā reālists saprotot, ka “tas vienkārši nav iespējams, jo diemžēl tas nav iespējams,” tā Kampars izteicās raidījumā.

Viņaprāt, valstij vajadzētu izdarīt sekojošas lietas, proti, tiem bērniem, kuriem patiešām minimālās vajadzības ir svarīgas, tiem vajadzētu dot oficiālo bezmaksas aprūpi, bezmaksas zobu labošanu, kas skaitās uz papīra, bet diemžēl nefunkcionē. savukārt pārējiem – radīt stimulus privātajiem zobārstiem, lai varētu risināt situāciju ar slikto bērnu zobu stāvokli.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saeimā vērtēs ārstu un zobārstu tālākizglītības iespējas apakšspecialitātes un papildspecialitātes iegūšanai
Saeima Sociālo un darba lietu komisijai skatīšanai nodevusi grozījumus likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, kas nosaka to, ka ārstiem un zobārstiem ieviešamas tālākizglītības iespējas apakšspecialitātes un papildspecialitātes iegūšanai.

Veselības ministrija (VM) prognozējusi, ka šīs izmaiņas palielinās nepieciešamo speciālistu skaitu, kuru nozarē trūkst, kā arī padarīs mācības elastīgākas.

Grozījumi ir saistīti ar Profesionālās izglītības likumu, kas augstskolām paplašina iespējas izglītības iegūšanas formām un veidiem. Savukārt ārsta un zobārsta apakšspecialitātes un papildspecialitātes, kurās apmācība tiks īstenota profesionālā tālākizglītībā, noteiks Ministru kabineta noteikumi.

Šobrīd apakšspecialitāti un papildspecialitāti var apgūt tikai rezidentūrā pilna laika studijās, tāpēc VM meklējusi citus risinājumus kvalifikācijas iegūšanai, ko varētu apvienot arī ar pamatdarbu. Ieviešot iespēju par profesionālo tālākizglītību, lielākam skaitam ārstu speciālistu pēc rezidentūras absolvēšanas būtu motivācija turpināt studijas, lēš VM.

Profesionālo tālākizglītību varēs īstenot izglītības iestāde, kura nodrošina studiju programmu ārsta grāda iegūšanai un īsteno rezidentūras programmu. Tās ir Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Universitāte. Apmācību kvalitātes standarti tālākizglītībā netiek mainīti.

Apakšspecialitāte ir ārsta specialitātes šaurāka joma, piemēram, bērnu alergologs, onkoloģijas ginekologs, bet joma, kas kopīga divām vai vairākām specialitātēm, ir papildspecialitāte, piemēram, alergologs, rokas ķirurgs, paliatīvās aprūpes speciālists un citi.

Reklāma
Reklāma

Veselības nozare daudzās valstīs, tajā skaitā arī Latvijā, īpaši valsts sektorā, saskaras ar nepietiekamu ārstniecības personu skaitu, tāpēc kopā ar nozari un profesionālajām organizācijām tiek meklēti risinājumi ārstniecības personāla nodrošinājumam, pauda ministrijā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.