Kampars: “Mēs esam nogulējuši laiku, kad šos darbus varēja uzsākt, tā vietā pētījām, investējām un mākoņus stūmām” 0
Rail Baltica projekts ir viens no ambiciozākajiem un pretrunīgāk vērtētajiem infrastruktūras attīstības plāniem Baltijas valstīs. Tas solās savienot Baltijas valstis ar Eiropas dzelzceļa tīklu, tomēr tā īstenošana ir saistīta ar būtiskiem izaicinājumiem. Bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars, viesojoties TV24 raidījumā “Ziņu TOP”, pauda skeptisku viedokli par projekta attīstības gaitu un valdības spēju izpildīt sabiedrībai dotos solījumus.
Raidījuma vadītājs Ansis Bogustovs norādīja uz sabiedrības neapmierinātību ar valdības solījumiem, kas bieži netiek īstenoti: “Premjerministre otrā dienā pēc valdības vienošanās saka, ka Rīga tomēr tiks integrēta. Bet pēc sausajiem aprēķiniem tuvākā integrācija varētu būt tikai pēc 15 gadiem, ja viss notiks ideāli – zvaigznes sastāsies un naudas plūsma būs atbilstoša.” Viņš uzsvēra, ka šādi nepārdomāti paziņojumi mazina sabiedrības pacietību un uzticību politiskajam procesam.
Kampars arī atzina, ka lielākā problēma ir ne tikai finansējuma piesaiste, bet arī valdības kavēšanās ar būtisku lēmumu pieņemšanu. “Mēs esam nogulējuši laiku, kad šos darbus varēja uzsākt, tā vietā pētījām, investējām un mākoņus stūmām,” viņš piebilda.
Bijušais ekonomikas ministrs piedāvāja apsvērt pragmatiskākus risinājumus, lai uzlabotu Latvijas dzelzceļa infrastruktūru, kamēr Rail Baltica lielais projekts tiek attīstīts. Viņš norādīja, ka iespējams izmantot esošās sliedes, lai izveidotu vieglāku un ekonomiskāku vilcienu savienojumu ar stratēģiski svarīgiem punktiem, piemēram, Rīgas lidostu.
uzsvēra Kampars.
Runājot par projekta finansēšanu, Kampars pievērsās jautājumam par izmaksu pieaugumu. “Cenas ir kāpušas, un mēs esam situācijā, kurā nepieciešami reāli lēmumi,” viņš uzsvēra. Turklāt Rail Baltica sākotnēji izvirzītās izmaksas tagad ir ievērojami palielinājušās, kas rada papildu spiedienu uz projekta īstenošanas termiņiem un kvalitāti.