“Esi skolotājs!” kampaņā meklēs jaunus mācībspēkus 28
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunajā gadā sākta kampaņa skolotāju piesaistei “Esi skolotājs!”. Tās mērķis ir aicināt ikvienu interesentu, kurš jūt sevī enerģiju iedvesmot, mācīt mācīties un vēlmi kļūt par skolotāju, uzsākt studijas pedagoģijā vai izvēlēties izaugsmes iespējas izglītības zinātņu jomā.
Kampaņa adresēta ikvienam, tomēr vienlaikus izsludināta arī nu jau trešā uzņemšana projektā “Mācītspēks”, kas aicina kļūt par skolotājiem tos, kam ir augstākā izglītībā kādā citā jomā, nevis pedagoģijā un kas tagad jūt vēlēšanos dalīties savās zināšanās un pieredzē ar skolēniem. Šīs programmas ietvaros gada laikā var iegūt skolotāja kvalifikāciju, vienlaikus strādājot skolā mentora uzraudzībā un studējot pedagoģiju Latvijas, Liepājas vai Daugavpils universitātē.
Dalībai projektā var pieteikties līdz 1. maijam. Pieteikties var tie, kam vidējā atzīme augstākās izglītības diplomā ir vismaz septiņas balles. Bet var pieteikties arī tie, kam tik labi studijās nav veicies, taču tad būs iestājpārbaudījums, lai noskaidrotu, kādas tad ir reālās prasmes un zināšanas apgūtajā jomā. Obligāta prasība ir arī vakcinācijas pret Covid-19 sertifikāts.
Kandidātu atlase šogad pilnveidota, padarot to ērtāku un vienkāršāku kandidātam.
Kandidātiem jārēķinās, ka darbs skolā jāsāk jau šā gada septembrī, vasarā divas nedēļas notiks intensīvas apmācības. Ja pandēmijas apstākļi ļaus, trešajā nedēļā potenciālajiem skolotājiem jau būs jāstrādā bērnu vasaras nometnē, tā iegūtās zināšanas pārbaudot praksē. “Ir doma programmas dalībniekiem jau vasarā iedot kvalitatīvu izdzīvošanas komplektu,” saka nodibinājuma “Iespējamā misija” valdes priekšsēdētāja Ramona Urtāne.
Pirmajos divos gados šī pedagogu piesaistes programma bijusi gana veiksmīga. Interesi par iespēju piedalīties “Mācītspēkā” izrādījuši aptuveni tūkstoš cilvēku, reāli gan atlasē piedalījušies uz pusi mazāk, tomēr vienalga konkurss dalībai programmā bijis liels: ap pieciem cilvēkiem uz vienu vietu.
Šogad atlases rīkotāji – nodibinājums “Iespējamā misija” – cer, ka līdz atlasei tiks pat 600 cilvēku. Jo konkurss lielāks, jo lielāka iespēja, ka tiks izraudzīti vislabākie.
“Katrā ziņā lielā interese par programmu “Mācītspēks” lauž stereotipu par to, ka skolotāja profesijas prestižs ir zems,” uzskata R. Urtāne.
Daugavpils Universitātes 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Skolotājs” direktore Eridiana Oļehnoviča teic, ka tik ļoti iedvesmojusies no aizrautīgajiem “Mācītspēka” pretendentiem, ka nu arī pati līdztekus darbam universitātē kādā skolā māca dabas zinības.
No simt programmā uzņemtiem un apmācītiem skolotājiem daļa gan atbirst vēl pirms darba sākšanas skolā, tomēr gandrīz visi no tiem, kuri uzsāk pedagoga darbu, to arī turpina. Šajā mācību gadā darbu skolā sāka 72 jaunie projekta “Mācītspēks” pedagogi, bet šobrīd darbu turpina 69. Gadu iepriekš darbu skolā uzsāka 98, bet joprojām strādā 81 skolotājs. Nesen pieci “Mācītspēka” skolotāji gan apturējuši darbu skolā tādēļ, ka nav vēlējušies vakcinēties.
R. Urtāne uzsvēra, ka tas, vai jaunais skolotājs paliek strādāt izglītības iestādē, ļoti lielā mērā ir atkarīgs no skolas vadības komandas un atbalsta pasākumiem skolā un pašvaldībā.
Tomēr līdz šim lielākā daļa atbirušo programmu pametuši personisku iemeslu dēļ – cita darba piedāvājuma vai dzīvesvietas maiņas dēļ, kā arī finansiālu apsvērumu dēļ. Daļa arī pēc neilga laika skolotāja amatā atzinuši, ka izdeguši, jo slodze bijusi pārāk liela.
“Mācītspēka” programmas dalībnieki līdztekus skolotāja algai saņem arī 199 eiro lielu stipendiju ik mēnesi. Tā kā šogad tiek celta “parastā” studentu stipendija līdz 140 eiro, iespējams, palielināsies arī programmas dalībnieku stipendija, taču par to vēl nav panākta vienošanās. Otrajā gadā, kad jau saņemta skolotāja kvalifikācija, tiek saņemta 120 eiro liela stipendija.
Jaunas studiju formas
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela aicināja tos, kurus interesē darbs skolā, ne tikai iesaistīties programmā “Mācītspēks”, bet arī stāties citās pedagoģijas studiju programmās. Piemēram, ziemas uzņemšanā var sākt studijas, lai kļūtu par pirmsskolas skolotāju, bet vasarā tiks uzņemti topošie sākumskolas un dažādu mācību priekšmetu skolotāji.
Viņa arī atzina, ka ir tādas skolotāju programmas, kurām piesakās pārāk maz studētgribētāju, tāpēc universitāte domās par studiju formu dažādošanu, piemēram, tālmācību. Arī šādās studiju programmās nākotnē varētu būt valsts apmaksātās vietas.
Viedoklis
“Skolotāja darbu turpināšu”
Vasilijs Gredasovs, māca fiziku, inženierzinības un datoriku Rīgas Pļavnieku pamatskolā: “Mans lēmums pieteikties šajā programmā bija vairāk balstīts emocijās, intuīcijā. Vienkārši ieraudzīju plakātu autobusa pieturā, ka gada laikā var iegūt skolotāja kvalifikāciju, un nodomāju: kāpēc ne? Tobrīd man jau bija divi bakalaura un viens maģistra grāds. Vēlāk gan arī sapratu, ka vēlos šo darbu darīt, lai dalītos zināšanās ar jauno paaudzi.
Man pašam kļūt par daļu no “Mācītspēka” bijusi lieliska pieredze. Jau vasaras kursos, kur kopā mācījās topošie skolotāji, izveidojās lieliska kopiena, kas viens otru atbalsta. Es ļoti cienu jaunos skolotājus, kas uzreiz pēc skolas dodas studēt pedagoģiju un pēc tam sāk darbu skolā, tomēr skolās vajag arī tādus pedagogus kā es, kam bijusi arī cita pieredze.
Ļoti labi ir tas, ka skolā man ir mentors, kaut ir tā, ka patiesībā visi skolas kolēģi mani atbalsta.
Protams, ka gadījušās kļūdas. Piemēram, ieliku atzīmes, bet nebiju uzrakstījis vērtēšanas kritērijus. Tad mentors man paskaidroja, kā tas jādara.
Ir arī citi izaicinājumi un grūtības. Tomēr, neraugoties uz to, skolotāja darbu turpināšu. Lai izaugtu koks, vajag laiku. Arī skolotāja profesijā, lai redzētu rezultātus, jāpaiet vismaz pieciem līdz desmit gadiem. Tomēr nezinu gan, vai visu mūžu palikšu šajā amatā.”
