Kamīns var kļūt par oriģinālu telpas dizaina elementu 0
Mūsdienās daudzi cilvēki mājokli vēlas izrotāt ar kaut ko oriģinālu, un viņiem talkā nāk kamīnu dizaineri. Tā tradicionālo krāšņu vietā telpās dažkārt var redzēt stikla piramīdas bez skursteņa un pat uguni bez dūmiem.
Piramīda bez skursteņa
Franču uzņēmuma “Arkiane” dizaineris Dominiks Lelongs izveidojis Hi-Tech klases kamīnu “Kephren”, radot pilnīgi jaunu kamīna koncepciju. Kamīnu var novietot telpas vidū, paralēli vai leņķī pret pārējām sienām ļaujot liesmas aplūkot no visām četrām pusēm, jo piramīdas sānu šķautnes sedz karstumdrošs 4 mm stikls, kas iztur +750 °C temperatūru. Kamīna jauda paredzēta aptuveni 250 m3 (100 – 80 m2) lielas telpas apsildei. Tomēr galvenais kamīna noslēpums ir redzama skursteņa trūkums: dūmus no piramīdas smailes novada četri metāla dūmvadi, kas paslēpti aiz piramīdas šķautņu metāla seguma. Tālāk savāktie dūmi nonāk zem piramīdas izvietotajos horizontālajos dūmvados, kuri ar 15 cm diametra dūmvadu saistīti ar vertikālo skursteni.
Horizontālās dūmejas var būt iegremdētas siltumu akumulējošā grīdā vai izveidotas speciālā paaugstinājumā. Kamīnam kuroties, pamatne uzkarst un silda telpu. Kamīna vāku virina trīs režīmos: 20 cm pacēlums nodrošina sildīšanas režīmu, 56 cm atvērums ļauj kamīnu uzlādēt ar malku, bet 65 cm režīms nodrošina apkopi un tīrīšanu. Kamīna balsti un rokturi veidoti no keramikas. “Līdzīgs dūmu novades princips ir arī tā paša ražotāja ekscentriskajam kamīnam “Eclypsya”, kam ir apaļas aploces forma un stikla klājums no divām pusēm,” teic salona “Agni” vadītājs Hardijs Parādnieks.
Kamīni bez dūmiem
Biokamīni, kurus uzstāda mājā, dzīvoklī, birojā vai kafejnīcā, var būt lieli kā portāli vai arī pavisam nelieli kā tējas svecītes modernās vai tradicionālās formās. Tie var būt mobili, stacionāri vai iebūvēti sienās. Biokamīniem nav nepieciešami dūmvadi vai speciāli izbūvētas ventilācijas sistēmas, un tie būvnormatīvu un ugunsdrošības izpratnē netiek uzskatīti par kamīniem. Protams, jārūpējas par svaiga gaisa pieplūdes nodrošināšanu telpā, jo jebkura dzīva uguns degšanas procesā patērē skābekli.
Kamīnu uzstāda uz līdzenas un stingras grīdas, un kurināšanai izmanto tikai speciālu šim nolūkam paredzētu un istabas temperatūrā glabātu biodegvielu.
Tā ir augu izcelsmes produkts, kuru ražo šķidrā vai iebiezināta gēla veidā, tā sadegšanas produkts ir siltums, ūdens tvaiki un ogļskābā gāze. Degviela sadeg ar oranžu liesmu, kas atgādina koka liesmu un nerada nekādus dūmus, pelnus un cietos nosēdumus.
Gēlveida biodegvielas biezums novērš tās izlīšanu, un tā dedzināma arī oriģinālajā metāla iepakojumā. Neliels bonuss ir malkas sprakšķēšanas efekts. Kurināmā drošība pārbaudīta Vācijas nacionālās higiēnas Institūta apkārtējās vides piesārņojuma nodaļā. Biokamīnos lietojama tikai speciāla iekštelpās dedzināma degviela. Viens litrs degvielas deg no divām līdz astoņām stundām un maksā līdz 8 latiem (biokamīnu bezdūmu degvielu “RealFlame” gēlu var nopirkt pat par aptuveni 3 latiem).
Biokamīna jauda ir atkarīga no degļu skaita un sadegšanas intensitātes, tā var būt 2 – 4 kW (speciālais biokamīna deglis maksā, sākot no 46 latiem). Ar to pietiek, lai nodrošinātu siltumu un mājīgumu vienai telpai. Iekurināšanai vislabāk izmantot speciālās kamīna šķiltavas. Plašs biokamīnu piedāvājums ir interneta, kā arī specializētajos kamīnu veikalos, tie maksā 100 – 1000 latu.
