Kamīnkrāsns – ideāls hibrīds lielākam siltumam. Kā tādu ierīkot, un cik izmaksās? 0
Klasiskie kamīni dāvā dzīvas uguns klātesamību un ļoti ātri iesilda telpu. Tomēr tradicionālajiem atvērtajiem kamīniem ir vairāki mīnusi: telpa ātri atdziest, kad kamīns nekuras, degot malka mētā dzirksteles un tā lietderības koeficients nepārsniedz 20%. Kamīna siltuma atdevi var paaugstināt, veidojot slēgto kurtuvi. Protams, kamīns nebūs tik efektīvs kā krāsns, tomēr par skaistumu ir jāmaksā. Ja virs kamīna kurtuves izmanto siltuma savācēju ar izolētiem siltumvadiem, iespējams izveidot apkures sistēmu vairākām telpām vienlaikus, aizvadot silto gaisu dabiskā veidā. Sarežģītākai apkures sistēmai nepieciešama piespiedu gaisa cirkulācija ar ventilatoru.
Pēdējos gados apkurei arvien biežāk izmanto kamīnus, kuros kurtuves darbojas kā centrālapkures katls. Šādu kurtuvi iespējams pieslēgt pie ūdens boilera, kas dod silto ūdeni radiatoriem un saimniecības vajadzībām. To var pievienot esošai apkures sistēmai, kas darbojas automātiskā režīmā.
Ja kamīns kalpo tikai kā dizaina elements, tā ir ekskluzīva investīcija. Taču, ja tas tiek izmantots arī kā apkures sistēma, ieguldītie līdzekļi ar laiku atmaksājas.
Kamīnkrāsns ļauj uzkrāt siltumu
Kamīnkrāsns ir apkures krāsns un kamīna hibrīds. Tā atklātā kurtuve ļauj izbaudīt liesmu skaistumu, no krāsns paņemtas siltumu akumulācijas spējas. Lielās stikla durtiņas izgatavotas no izturīga, lieta metāla un ugunsdroša keramiskā stikla. Kurtuves iekšpuse izveidota tā, lai gaisa plūsma nodrošinātu stikla tīrību.
“Krāsns funkcionēšanu visvairāk ietekmē kurtuve, kuras izveides smalkumi ir katras firmas izgudrojums. Tradicionāli izmanto kurtuves ar horizontālām pelnu restītēm, kas nodrošina augstu sadegšanas efektivitāti un vieglu ekspluatāciju. Toties virpuļveida kurtuves ir patentēts “Tulikivi” jaunievedums. Šajā kurtuvē sadegšanas gāzes atrodas ilgāku laiku, lai nodrošinātu, ka sadegšana ir maksimāli tīra un efektīva,” atzīmē Vladimirs Kļimins, “Tulikivi” pārstāvis Latvijā.
“Latvijā ražo ekonomiskas kamīnkrāsnis, piemēram, SIA “Bauskas kamīni” ražotā “Thermomax” zīmola kamīnkrāsns “Tērvete” izgatavota no Somijā iegādāta ziepjakmens un sver ap 1500 kg. Kamīnkrāsnij ir pretplūsmas gaisa apmaiņas sistēma, vasaras šīberis un vairāku veidu ārējā apdare. Cena – sākot no 980 eiro, kas ir krietni mazāk nekā ārzemju analogiem. Liesmu spēli kurtuvē var vērot caur lielu stiklu un regulēt ar vilkmes regulatoru. Šajā modelī iespējams uzstādīt arī kurtuvi “Plazma 700″ ar centrālās apkures funkciju,” stāsta Ingus Anševics, SIA “Bauskas kamīni” konsultants.
Cits kamīnkrāšņu paveids ir granulu kamīnkrāsniņas. Piemēram, ekskluzīvo (ap 5000 eiro) granulu kamīnkrāsni “Marlena” izgatavojis itālis Sergio Leoni. Krāsniņa darbojas ar dabisko konvekciju. Granulu krāsniņas sadegšanas kamera ir pagarināta, granulas tiek sadalītas vienmērīgi, sniedzot dabiskās liesmas skatu. Šī ir centrālapkures krāsns, ko var saistīt ar radiatoriem vai apsildāmo grīdu un apsildīt visu māju.
Apsaitējums
Speciālisti izrēķinājuši, ka viena kilograma malkas sadedzināšanai jāpatērē astoņi kubikmetri gaisa un, ja māja ir labi izolēta, tad tā var būt problēma. Tādēļ šodienas standarts ir kamīni, kas tiek nodrošināti ar ārējo gaisa padevi un kamīna degšanai nepieciešamais skābeklis tiek ņemts no āra vai tādām telpām kā garāža vai pagrabs, kas ir labi nodrošinātas ar svaiga gaisa pieplūdi. Svaigā gaisa pievadīšanai var izmantot arī keramisko dūmeni, kam ir ventilācijas funkcijas. Šādi kamīni ir jāaprīko ar gaisa padeves vārstu, vislabāk ar droseli, kuras regulējamo galu var iebūvēt jebkurā kamīna vietā, lai nebojātu vizuālo skatu.
Pretplūsmas gaisa sistēmu atsevišķās kamīnkrāsnīs lieto, lai maksimāli izmantotu karsto gāzu siltumu. Dūmvads atrodas krāsns lejaspusē. Malkai degot, degošās gāzes tiek novirzītas augšējā degšanas kamerā krāsns augšpusē un tālāk gaisa plūsmu novada lejup krāsns sānu kanālos. Vienlaikus gaiss telpā ārpus krāsns cirkulē pretējā virzienā – no grīdas augšup uz griestiem. Šīs divas pretējās gaisa plūsmas tiek sauktas par pretplūsmas principu.
Moderno kamīnu degšanas kameras tiek oderētas ar speciāla materiāla plāksnēm, kas akumulē siltumu un aizsargā kamīna korpusu no deformācijas. “Kamīnu siltuma akumulācijas laiks var variēties no sešām līdz pat 36 stundām. Jo lielāks caurvējš telpā, jo ātrāk kamīns atdzisīs. Daudz kas ir atkarīgs no akumulācijas materiāla, to masas un izvietošanas. Visparastākie kamīni ir gatavoti no betona maisījumiem vai šamota loksnēm, kuru siltumakumulācijas spējas ir pazemas. Lai siltumakumulāciju paaugstinātu, strādā zinātnieki. Šobrīd populāri ir kompānijas “Nordpeis” kamīna oderējumi “Termott”, ko praktiski izmanto visi kamīnu ražotāji. Kamīna kurtuves iekšējais oderējums izskatās balts, kas arī rada degšanas liesmas burvīgo skatu. Vēl par nopietnu siltuma akumulācijas materiālu var nosaukt ziepjakmeni un “Power stone”,” iesaka Edmunds Romanovskis, “Norvēģu kamīnu” valdes loceklis.
Kombinētā apkure
“Eiropā populāras ir malkas kamīnu kurtuves, kuras var pieslēgt pie centrālās apkures. Tomēr speciālisti neiesaka izmantot šo apkures veidu kā pamatapkuri, jo neviena kamīnu kurtuve nebūs tik efektīva patēriņa ziņā kā apkures katls. Toties tā ir ļoti laba papildapkure. Ja par saprātīgu cenu ir pieejama malka un par pamatapkuri izmanto siltumsūkņus, tad laikā, kad mājās atrodas kāds cilvēks, kurinot malku kamīnā, iespējams samazināt izdevumus par pamatapkuri.
Tāpat vadošās kamīnbūves firmas ir radījušas kombinētu malkas un granulu kurtuvi, kuras darbības princips ir šāds – kamēr mājokļa īpašnieku nav mājās vai viņi naktī atpūšas, kamīns automātiski darbojas ar granulām. Ja kāds atrodas mājās, granulu padošanu uz degli atslēdz un kamīnu kurina ar malku. Šāda tipa kurtuves noder apsildei gan ar karsto gaisu, gan apsildei ar karsto ūdeni caur centrālapkures radiatoriem,” atzīmē Hardijs Parādnieks, SIA “AGNI” vadītājs.
