Kameropera “Līsistrate” – parāda ceļu 0
Latvijas Dzelzceļa muzejā 14. un 15. februārī izskanēs kameroperas “Līsistrate” iestudējums, bet 16. februārī iestudējums būs skatāms Liepājas teātrī. Sadarbojoties starptautiskai komandai no Latvijas, Šveices un Vācijas, radītas divas laikmetīgas kameroperas – komēdija un drāma.
Kameropera tapusi, iedvesmojoties no izcilā sengrieķu dramaturga Aristofāna lugas “Līsistrate” (411. g. pirms Kr.), kas piesātināta ar asprātīgām zobgalībām, politisku satīru un sarkasmu. Stāsts ir par dzīvesgudru un spēcīgu personību – sievieti, kas spēj mainīt pasauli sev apkārt un pārtraukt karu, panākot miera izlīgumu ar nevardarbīgām metodēm. Aristofāna luga “Līsistrate” meklē atbildi uz jautājumu: vai iespējams mainīt pastāvošo pasaules kārtību? Projekta mākslinieciskajai vadītājai Antrai Dreģei šī iecere dzima pirms trīs gadiem. “Manās rokās nonāca Aristofāna “Līsistrate”. Klasiska komēdija, parodija, taču otrajā plānā ir ieslēpta ļoti, ļoti nopietna tēma par karu un sievieti karā. Starp tiem visiem parupjajiem jokiem parādījās Līsistrates, galvenās varones, monologi, kur ļoti daudz bija runāts par to, kāpēc sācies karš, kam tas ir izdevīgs, kāpēc tas turpinās un nevar beigties. Rakstītā vēsturē Līsistrate ir zināma, kā pirmā sieviete, kas iesāka un veiksmīgi īstenoja seksa streiku. Viņa pierunāja visas sievietes no dažādām Grieķijas pavalstīm apvienoties un neiet mājās pie saviem vīriem, kamēr viņi nepārstās karot. Tāds ir stāsts.” Antra atzīst, ka tā ir smaga tēma, bet svarīgākais ir tas, ka dialogs ir sācies. Pagātnē Latvija vairākkārt bijusi iekarota, okupēta vai kā citādi apspiesta, tāpēc mūsu sabiedrībā varētu saprast šo tēmu. “Latviešu sievietes var sniegt paraugstundu visiem, kā izturēt un iet tālāk. Man ir žēl, ka mēs to spēku neapzināmies, ka nelepojamies ar to. Sievietei tas ir kompromiss, tā ir izdzīvošana, pasargāšanās, konfliktu apiešana. Tas nav slikti, ka šī pieeja mūsdienu pasaulē sāk mazliet parādīties. Kāpēc cilvēki tā vietā, lai darbotos, dzīvotu un mierīgi sarunu veidā risinātu jautājumus, izvēlas būt agresīvi, aprunā viens otru vai speciāli viens otram riebj. Kuram no tā paliek vieglāk,” par tēmas aktualitāti šodien nešaubās Antra un piebilst: “Vienkārši aicinu visus nākt un kopā ar mums domāt, kā rīkoties. Es ļoti ceru, ka mēs tādu pārdomu graudiņu iesēsim katram, kas atnāks uz izrādēm.”
Vienā vakarā tiks izrādītas divas kameroperas – komēdija un drāma. “Komēdija attieksies tieši uz Aristofāna laiku. Tas ir 4. gs. pirms Kristus. Vēlējāmies parādīt to šīs tēmas izcelsmi. Vairāk parādām vēsturisko aspektu. Savukārt traģiskajā daļā autore ir dzejniece Inese Zandere. Mūsdienu teksts, protams, balstīts uz Aristofāna sižeta līniju, bet sižets dramatiskajā operā būs izspēlēts pavisam citādā veidā. Tās nav tādā nozīmē laimīgas beigas, kad visi saņem, ko grib, bet tās ir cerīgas beigas. Ierauga ceļu, kā tikt pie tā, kas patiešām ir vajadzīgs,” atklāj Antra.
Kameroperas autori ir Eiropā pazīstamais džeza mūzikas komponists Kaspars Evalds no Šveices, latviešu režisore Zane Kreicberga un latviešu komponists Jēkabs Nīmanis sadarbībā ar libretisti Inesi Zanderi un režisori Kristīni Siri no Šveices. Uzveduma radošā komanda var lepoties ar atzītiem māksliniekiem. To vidū ir solisti Kristīne Gailīte, Žanīna Hircela no Šveices, Roberts Kollers no Šveices, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Kristīne Jurjāne, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis, vokālā grupa “Putni”, vīru koris, kamerorķestris, kā arī diriģents Normunds Dreģis.
UZZIŅA
14. II 19.00 Latvijas Dzelzceļa muzejā.
15. II 19.00 Latvijas Dzelzceļa muzejā.
16. II 18.00 Liepājas teātrī.
Biļetes nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadīze.lv
Cena: Latvijas Dzelzceļa muzejā € 20; Liepājas teātrī – € 4,27 – 17,07.
