Kamerons: Lielbritānija nemaksās papildu 2,1 miljardu eiro ES budžetā 0
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pirmdien paziņoja, ka viņa valsts neveiks papildu iemaksas Eiropas Savienības (ES) budžetā 2,1 miljarda eiro apmērā, lai arī Eiropas Komisija (EK) pirmdien brīdināja, ka nesamaksāšanas gadījumā Lielbritānijai draudēs sods.
“Lielbritānija nevienam nemaksās miljardus eiro pirmajā decembrī, un mēs noraidām šāda apmēra maksājumu. Mēs to apstrīdēsim ikvienā iespējamajā veidā,” parlamentā sacīja Kamerons.
“Šīs prasības apmērs un termiņš ir nepieņemami,” uzsvēra Lielbritānijas premjers.
“Tā ir britu nodokļu maksātāju nauda, tā nav sīknauda,” viņš teica.
Jau ziņots, ka EK pirmdien brīdināja Lielbritāniju par gaidāmo sodu.
“Pienāks brīdis, kad komisija sāks noteikt (..) sodus par nesamaksāto apmēru,” paziņoja ES budžeta komisārs Jaceks Dominiks, atbildot uz lūgumu komentēt, kas notiks, ja Lielbritānijas premjers pieturēsies pie savas pozīcijas un maksājums netiks veikts līdz noteiktajam termiņam – 1.decembrim.
Jau vēstīts, ka Lielbritānija protestē pret ES prasību papildus iemaksāt bloka budžetā 2,1 miljardu eiro saistībā ar prasību palielināt tās ieguldījumu ES budžetā par apmēram 20%.
Arī Nīderlandei ir pieprasīts palielināt savu iemaksu ES budžetā par 642 miljoniem eiro, un tās finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms nosauca šo lūgumu par “ārkārtīgi pārsteidzošu, nepatīkami pārsteidzošu”.
EK izskaidroja šo prasību ar faktu, ka dažu valstu, tostarp Lielbritānijas, ekonomikas pieaugums izrādījies lielāks, nekā bija gaidāms gada sākumā. Iemaksa ES budžetā ir atkarīga no valsts ekonomikas apjoma. Deiselblūms tomēr uzsvēra, ka ir jāpārskata izejas dati un aprēķina veidi.
Lielbritānijas premjers Kamerons un viņa Nīderlandes kolēģis Marks Rite jau ir apsprieduši kopīgu protestu ES samitā, kurš beidzās piektdien. Arī Nīderlandē ir pieaudzis dalības ES pretinieku skaits.
“Es nemaksāšu šo rēķinu 1.decembrī,” Kamerons piektdien sacīja žurnālistiem ES samitā Briselē, paužot apņēmību neiemaksāt ES budžetā pieprasīto summu paredzētajā termiņā 1.decembrī.
EK preses sekretārs Patricio Fjorilli paziņoja, ka šie aprēķini ir regulārs ikgadējs pasākums – “metode, kuru pieņēmušas dalībvalstis”. Viņš sacīja, ka Lielbritānijas un Nīderlandes IKP ir “daudz lielāks, nekā tās uzskatīja gada sākumā, tāpēc to ieguldījums [ES budžetā] ir mainīts uz augšu”.
Lielbritānijā pēdējā laikā popularitātes kāpumu ir piedzīvojusi Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP), kas vēlas valsts aiziešanu no ES, jo bloka birokrātija esot izšķērdīga.
Oficiāli dati piektdien parādīja, ka Lielbritānijas ekonomikas pieaugums turpinās par spīti nelabvēlīgai globālai videi. IKP no šī gada jūlija līdz septembrim pieauga par 0,7% salīdzinājumā ar iepriekšējiem trim mēnešiem un par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni, un tas bija viens no straujākajiem pieauguma tempiem ekonomiski attīstīto valsti vidū.
